Nepieradinātā pilsēta ar akcentiem – Karosta  (3) 18.08.2010

Ir svētdienas pēcpusdiena. Parastu nekā nedarīšanu aizstājam ar izbraucienu uz vienu no Liepājas visvairāk apmeklētajiem mikrorajoniem – Karostu, kas daļai cilvēku izraisa divējādas emocijas – vienai daļai no tās ir bail un uzskata par kriminālo rajonu, bet otrai – tā saistās ar romantikas pārņemtu, klusu atpūtas vietu.

Mazpilsētas sajūtas šarms

Karosta laikam ir tā Liepājas vieta, par kuru zina ikviens Latvijā dzīvojošais, un jebkuram iebraucējam Liepājā tā rada interesi un vēlmi apskatīt. Mēs, liepājnieki būdami, pēdējo reizi Karostā pabijām februārī, kad visu klāja sniegs, taču šajā reizē pārliecinājāmies, ka vasara ir vispiemērotākais laiks ekskursijai pa Karostu – tad vislabāk to var izbaudīt ar visām maņām. Iepriekš nemaz nebijām piefiksējuši, ka nemaz nav jābrauc nekur tālu, lai iegūtu jaunus iespaidus, spriedumus un secinājumus.

Pārņem izjūta, ka drīz nonāksi pavisam citā pilsētā vai pat valstī – tai piemīt šarms un, tuvojoties tai, pazūd pilsētas burzma, kāda parasti ir centrā. Gluži kā iebraucot mazpilsētā. Ja tā labi padomā – Karosta tiešām būtu interesanta kūrortpilsēta. Tur visapkārt paveras pavisam cita pasaule – nepieradināts mežonīgums un pagātnes elpa. Ar to vien tā ir īpaša, nemaz neatpaliekot no citām tūristu iecienītām vietām pasaulē.

Atjaunotā Karostas tilta romantika

Braucam cauri visai Liepājai – vispirms pa Raiņa un tad O.Kalpaka ielu, jo pirmais ieplānotais apskates objekts ir atjaunotais Karostas tilts. Šī nav pirmā reize, kad šķērsošu šo tiltu, tādēļ vēlēšanās iedomāšanās izpaliek. Pret tilta koka dēlīšiem klaudz soļi. Pie tilta margām precētie pāri atstājuši savas mīlestības apliecinājumus – atslēgas ar vārdiem un datumu. Putnu čivināšanu un ūdens šalkas var salīdzināt ar romantisku mūziku. Tikai pa retam garām nemanāmi pabrauc mašīnas. Tilta pakājē makšķerē. Veroties pāri tilta margām tālumā, cilvēki gaida tuvojamies kādu kuģi. Diemžēl tilta izgriešanu neredzējām, lai gan ieradāmies paredzētajā laikā. Tilta augšpusē lukturīši un laternas, kas nakts laikā izgaismo tiltu, veidojot gaismu spēles un radot noslēpumainības sajūtu. Tādu, kāda ir Karosta. Pretējā pusē balts tornis, pie kura var piekļūt, šķērsojot laipu, kurai daļa no tās atrodas ūdenī. Puiši droši laipu šķērso un kāpj tornī, no kura paveras skats gan uz jūru, gan Karostu, gan uz Laumas rajonu un tālāk. Diemžēl sāpīgi ir noskatīties uz apkārtni, kas ir piegružota, un visu laiku jāuzmanās no uzkāpšanas uz stikliem.

Ziemeļu mola akmeņainais ceļš

Pēc tam plānojam aiziet līdz galam pa Ziemeļu molu. Ļoti savdabīgs apskates objekts pa ceļam – pamesta māja, kurai apkārt uzcelts žogs no durvīm. Galveno ieejas durvju vietā plīvo sega. Alternatīvs variants, kā nederīgas lietas izmantot otrreiz.

Pie "Rietumkrasta" daži izmēģina braukt ar ūdensmotocikliem, peldas, sauļojas. Tiek pārdots saldējums. Skan mūzika. Jaunieši spēlē volejbolu. Noejot gar jūras malu, jāsaka, ka ūdens nav tik tīrs, cik gribētos, bet, svelmes nomocītajiem, tas nav nekāds šķērslis.

Mols. Tālumā var saredzēt kuģus un kādu zvejas kuterīti, kuram tālumā var saredzēt tikai baltos mastus. Ziemeļu mola ceļš paliek arvien sarežģītāks – tam laika zobs izgrauzis robus. Sasisti stikli, uz āru izvirzījušās dzelzsbetona stiegras... Gar mola sāniem visu laiku triecas un izšķīst viļni un sajūties tik bezspēcīgs dabas priekšā. Ik pa gabalam vientuļi makšķernieki. Ar skatu veroties atpakaļ, tālumā redzams tikai Karostas katedrāles zeltainais tornis, kas iedzen bijāšanu. Sēžu pašā mola galā, uz apmales, sajūtot vēja un ūdens radītās emocijas, kas mazliet satricina molu. Uz brīdi esi divatā ar dabas spēku. Turpat blakus senatnīga bāka, ko kāds laikam pavisam nesen izmantojis par ugunskuru. Garām pabrauc, pirmīt redzētais, kuģītis "Līga", uz kura jumtiņa viens sauļojas. Pa labi skats uz fortiem, kas rada mežonīguma sajūtu.

Vēstures liecības un akcenti

Krāsaini dzelzsbetona bluķi, pie kuriem atbraucēji fotografējas. Vēsturiskajām liecībām uzlikts krāsains akcents, kas atdzīvina pelēcīgo skatu. Karosta ir kā mežā ieskauta – augstas priedes, kas vējā šalc. Gleznaini skati. Jūras krastā sēž mākslinieks ar molbertu un glezno priedes. Mākslas akcents.

Ejam pa Ložmetējnieku ielu. Uz tās sena un izbijusi dzelzceļa stacija, kas stāv pamesta, bet Karostai piešķir jaunu akcentu ainavā. Skats no iekšpuses liecina, ka tā laikam ļoti populāra tusēšanās vieta, neskatoties uz to, ka nams ir avārijas stāvoklī un tajā atrasties ir bīstami. Telpu izskats atļauj tikai minēt to, kas tajās bijis iepriekš – jumts dedzis, grīdas iegruvušas, viss izlaupīts. Griestiem bijis skaists greznojums.

Pēdējā plānotā apmeklēšanas vieta ir Beberliņu pludmale, kur peldamies. Vai kāds, kurš mazāk zina un apmeklē Karostu, nojauš par visām šīm vietām, kas atrodas nomalē? Pludmale atrodas mežā, kuram, izejot cauri, ieraugāma augsta, balta smilšu kāpa un priedes. Nemaz vairs nešķiet, ka esi vienā no pilsētas daļām, bet kaut kur ārpus. Ārpus civilizācijas, ārpus visa. Interesanti pavērot, kādu skatu veido apdzīvotās un pamestās mājas ar varenajiem kokiem. Misticisma akcents.

Pie baltā tornīša varēja piekļūt, šķērsojot šķību laipu, kas daļēji atradās ūdenī.

 

Karostas pludmalē cilvēki bauda brīvdienu atmosfēru.

 

Ziemeļu molam laika zobs darījis savu – ūdens un citi dabas spēki izgrauzuši pamatīgus robus, kas dažviet apgrūtina iešanu.

 

Dzelzceļa stacijas ēka. Skats no ārpuses uzliek akcentu Karostas ainavai no jūras puses.

 

Šāda māja, kurai žogs ir veidots no durvīm, nav vienīgā Karostā.