Laikam ejot un mainoties tendencēm, cilvēki aizvien izvēlas savu ķermeni rotāt ar mūžīgām gleznām jeb tetovējumiem. Liepājā atzinību ieguvuši vairāki tetovētāji, laiku pa laikam tiek atvērti arī jauni saloni, savukārt netrūkst arī tādu, kas klientus pieņem mājās. Uz Liepāju veduši arī Alīnas Sevastjanovas un Artūra Garozas ceļi, kas savu tetovēšanas salonu izlēmuši atvērt mūsu pilsētā.

Studiju dēļ iesakņojas Liepājā

Alīna 12 gadus nodzīvojusi Itālijā un pati stāsta, ka Liepājā nokļuvusi netīšām. “No Itālijas atbraucu atpūsties pie radiem uz Rīgu, taču bija pienācis pēdējais laiks iestāties universitātē. Itālijā, Rīgā un tās tuvumā jau bija par vēlu, jo bija pienācis gandrīz augusts, tādēļ sāku meklēt universitātes visās Latvijas pilsētās un tā atradu Liepāju.

Latvijā nedzīvojot, nezināju, kur tā atrodas pat uz kartes, tā iekāpu autobusā un aizbraucu stāties Liepājas Universitātē. Tas bija īsts piedzīvojums. Pēc augstskolas beigšanas tā arī Liepājā paliku,” stāsta jaunā tetovētāja.

Viņai patika zīmēt jau bērnībā. Arī Itālijā pabeigusi mākslas liceju, taču jau no bērnības tetovējumi piesaistījuši Alīnas uzmanību.

“Manam tēvam uz muguras bija liels, baiss tetovējumus. Man tas tik ļoti patika, ka tajā laikā domāju, ka, tad, kad izaugšu, uztetovēšu sev tieši tādu pašu. Protams, es to neizdarīju, taču 17 gadu vecumā bez vecāku atļaujas Spānijā uztaisīju savu pirmo tetovējumu – divas zvaigznītes, ko nemaz nenožēloju. Kopš tā laika par tetovējumiem sāku interesēties arvien vairāk.”

Sākumā meitene nav domājusi, ka kādreiz vēlēsies tetovēt, jo tā tomēr ir ļoti liela atbildība. Meitene to sauc par mākslinieka parakstu uz cilvēka ādas uz visiem laikiem.

Viņa iedvesmojusies no kāda Liepājā iepazīta tetovētāja. “Viņš to darīja tik vieglu prātu, it kā zīmētu uz lapas. Pēc pāris gadiem vēlējos izmēģināt arī es, mani mocīja ziņkāre – ja nu tomēr tas ir darbs, kas mani piepildīs un ļoti labi padosies?” Tā viņa sākusi mācīties, pabeigusi kursus un pēc laika sākusi strādāt salonā.

Savukārt Artūrs uzaudzis Ķekavā. Arī viņš pārcēlies uz Liepāju, lai studētu. “Sākumā izmācījos un strādāju par loģistikas speciālistu, taču man ļoti nepatika tā ikdienas rutīna. Es gribēju radīt ko paliekošu, tādēļ sāku mācīties datordizainu Liepājā.” 

Artūrs iepazinies ar kādu tetovēšanas meistari, kas viņam arī palīdzējusi sasniegt sapni – iemācījusi tetovēt. Tiesa, pēc tam Artūrs izgājis arī apmācības kursus, taču pats atzīst, ka vairāk iemācījies no meistares, nevis kursos.

“Protams, viena lieta ir zināšanas, tehnika, ko apgūstam, taču otrs – pieredze, ko iespējams gūt tikai ar laiku. Uzreiz ir grūti pierast pie tādas lielas, trīcošas pildspalvas.”

Trenējas uz apelsīniem un sivēnu ādas

Tetovēšanas prasmju spodrināšana nebūt nav viegla. Tas nav tas pats, kas izvilkt piezīmju bloknotu un zīmuļus. “Sākumā mēģināju tetovēt uz apelsīniem un man iepatikās, lai gan uz tiem nekas spīdošs neiznāca, taču iestājos kursos, jo vēlējos iemācīties, sāku tetovēt uz sivēnu ādas un iemaņas arī uzlabojās,” stāsta Alīna.

Arī Artūrs piekrīt, ka vislabāk ir trenēties uz sivēna ādas.

“Tirgū tantes jau aptuveni zina – nāk tetovētājs, vajadzēs sivēna ādu. Protams, ir jau jāskatās, kādu izvēlēties, bet vistuvākā cilvēka ādai ir tieši sivēnu ādā.”

Artūram sākotnēji bijis liels satraukums, kad taisījis pirmos tetovējumus, taču Alīna atzīst, ka strādājot aizvien jūtams satraukums, jo sevi sauc vēl par iesācēju. “Ir liels gandarījums, kad redzi gatavu darbu un tev pašam tas patīk, kad redzi klientu priecīgu – nav nekas labāks par to. Taču iesācējam, kā man, tas ir liels stress, jo nedrīkst kļūdīties. Viegli nav arī tad, ja klients pats ir satraucies,” skaidro tetovētāja.

Aizspriedumi mazinās

Artūrs uzskata, ka cilvēku aizspriedumainie uzskati mazinās, jo mainās paaudzes un pieaug cilvēki, kuri to uzskata par normu.

Savukārt Alīna uzsver uzskatu dažādību:

“Aizspriedumi reizēm ir neatkarīgi no vecuma, piemēram, mana ome 70 gados to uztver kā īstu mākslu, vienmēr interesējas par manis veiktajiem tetovējumiem un tos analizē. Viņa pat apsver domu sev ļaut uztetovēt kaut ko.”

Citi uz to skatoties ar interesi, citi ar nicinājumi, taču liela daļa no sabiedrības to ir pieņēmusi par normu. “Atkarīgs arī no tā, kas ir uztetovēts,” piebilst Alīna.

“Bieži saka, ka cilvēki ar tetovējumiem netiks pieņemti darbā, jo valda priekšstats – ja tev ir vairāki tetovējumi, tu esi narkomāns vai dzērājs,” smej tetovētājs: “Es to uzskatu par diskrimināciju!”

Alīna stāsta, ka viņai pašai tetovējumi nav radījuši problēmas. “Ne vienmēr darba devējs skatās uz tetovējumiem. Ja darbinieks labi strādā un vadītājs negrib zaudēt labu darbinieku, tad uz tetovējumiem pievērs aci. Protams, atkarīgs, kāds darbs – dažās darba sfērās tetovējumi ir aizliegti, citreiz vēlams tos slēpt,pašu labā, lai ļaunprātīgi klienti par tiem neatcerētos, jo tas ir pirmais, kas paliek atmiņā.”

Arī tetovētāju tuvinieku uzskati ir dažādi. Citi sākumā neatbalstīja viņu ideju kļūt par tetovētājiem, taču tagad vēlas, lai uztaisa tetovējumu “pa drauga cenai”.

Artūrs smej, ka arī viņa mamma joprojām viņa profesiju uztver nenopietni: “Viņa joprojām ik pa laikam man atsūta kādu darba sludinājumu!”

Jānožēlo un jālabo

Tetovētāji gan atzīst, ka tetovējumu tendences mēdz mainīties. Šobrīd ļoti aktuāli ir tetovējumi, kas ietver latviskos rakstus, dažādus simbolus, smalkus zīmējumus. Meistari nenoliedz, ka bieži vien sastopas ar savādiem un visai amizantiem tetovējumiem. Tāpat cilvēki reizēm nesaprotot, kādas ir iespējas labot tetovējumu. “Mēdz atnākt klients, kurš lielu krāsas pleķi grib pārtaisīt par smalku sapņu ķērāju,” stāsta Artūrs.

Alīna stāsta, ka cilvēki mēdz nākt ar sūdzībām par iepriekš neprofesionāli veidotiem tetovējumiem, ko vēlas pārtaisīt. “Pārtaisīt neprofesionālu tetovējumu, ja tas ir liels, ir ļoti grūts un milzīgs darbs, varētu teikt dubults darbs, tas aizņem daudz laika un atbildību, diemžēl daudzi cilvēki to neaptver, tādēļ parasti saruna beidzas, kad tiek runāts par cenu.”

Kaut arī vairākkārt dzirdēts par neapdomīgiem lēmumiem, kad iemīlējušies cilvēki izlēmuši uztetovēt sev mīļotā vārdu, ko pēc laika nākas pārtaisīt, tetovētāji atzīst, ka vārdu tetovēšana savu aktualitāti nav zaudējuši. Cilvēki aizvien tetovē vārdus – biežāk gan savu bērnu, vai laulāto vārdus. Biežāk tomēr tiek taisīti saskaņoti tetovējumi.

“Izvēloties tetovējumu, iesaku cilvēkiem nesekot modei, jo tā mainīsies un pēc tam būs jānožēlo. Taisiet to, kas vistuvāk sirdij. Neskopojieties un maksājiet par tetovējumu tik, cik tas maksā, nevis meklējiet brālēnus, kas garāžā taisīs par brīvu,” padomā dalās Alīna.

Artūrs atgādina, cik būtiski ir kopt tetovējumus, jo neklausot tetovētāja ieteikumiem, mākslas darbs var kļūt ļoti neglīts.

Kā savu elektronisko portfolio jaunieši izveidojuši “Facebook” lapu – https://www.facebook.com/NemeezTattoo/.