18.novembris – Latvijas dzimšanas diena. Tā kā tuvojas simtgade, tad svētku sajūta ir mazliet lielāka, nekā iepriekšējos gadus.

Nesen dēls, atgriezies no dārziņa, man jautāja, kāpēc viņam pie apģērba jāpiesprauž lentīte Latvijas karoga krāsās. Tad veicu skaidrojošo procesu, pēc kā puika atzina: jā, tā taču Latvija!

Nu jau vairāk kā tētis nodarbojos ar dēla skološanu šajos jautājumos. Bet kopumā ņemot, svētku sajūta ir.

Nupat aizdomājos par to, vai Latvijā gana pasākumu, kas veltīti Latvijas dzimšanas dienai. Dzirdēju radio par festivālu ”Staro Rīga”. Un iedomājos: kāpēc gan nevarētu visā Latvijā būt šāda akcija, piemēram, uz 18.novembri? Teiksim, ”Staro Latvija”.

Man gribētos košāk izrotātu un nacionālās krāsās vairāk izgaismotu pilsētu. Kaut vai lielākos objektus pilsētā, piemēram, pilsētas domes ēku un tamlīdzīgi.

Koncerts Kārļa Zāles laukumā un tradicionālā uguņošana ir jauki, bet gribētos kaut ko jaunu. Ja Rīgā ir ”Staro Rīga”. Tad varētu būt arī ”Staro Latvija”, ”Staro Liepāja”.

Tā kā esmu sācis dēlam skaidrot ar Latvijas vēsturi saistītos jautājumus, esmu aizdomājies arī par jaunās paaudzes patriotisko audzināšanu. Manuprāt, vērtīgi būtu atjaunot obligāto militāro dienestu. Tad patriotisms tiktu ieaudzināts. Nē, ne ieaudzināts sliktā nozīmē – iedzīts vai kā tamlīdzīgi! Bet tieši ieaudzināts, jauniešiem rastos daudz lielāka izpratne par Latvijai būtiskiem notikumiem.

Diemžēl daudzi jaunie cilvēki mūsdienās, kaut arī zina, ka īpaši datumi ir 11.un 18.novembris, bet viņiem tas neko īpašu neizsaka. Daži pat nezina, ko tas nozīmē. Ir brīvdiena un viss. Bet tas ir skumji!

Patriotiskā audzināšana sākas ģimenē – vecākos un tā tālāk. Tikai tad zināšanu sniegšanu bērniem var prasīt no skolotājiem un no sabiedrības.

Pirmais viennozīmīgi ir ģimene! Tieši to šobrīd daru pats. Jo kā gan mans puika, aizejot uz dārziņu, citādi varētu zināt, kāpēc nepieciešams karodziņš. Ja es viņam to neizstāstīšu, tad viņš to varbūt arī nekad īsti neizpratīs.

Uzskatu, ka ikvienam latvietim ir jāzina savas zemes vēsture! Jāzina, ka 18.novembris ir Latvijas dzimšanas diena. Un 11.novembris – diena, kad uzvarējām Bermonta karaspēku.

Pirmkārt, jāzina priekš sevis! Nevar dzīvot savā valstī un būt vēstures analfabēts!

Bet jāzina arī tādēļ, lai, piemēram, tūristam, kurš pajautās, kāpēc 18.novembrī pie ēkām plīvo sarkanbaltsarkanie karogi, ar lepnumu pastāstītu: šodien ir mūsu Dzimtenes dzimšanas diena.

Tuvojoties Latvijai būtiskiem datumiem, manī aizvien aktualizējas jautājums – es gribētu zināt, kā cilvēks, kurš vada Rīgas domi, saviem bērniem mācīs patriotismu. Jo viņš svin gan 9.maiju, gan 11.novembri. Viņš abos šajos datumos nes nolikt ziedus pie pieminekļiem. Vien katrā datumā pie sava pieminekļa. Man personīgi tas šķiet ļoti dīvaini…

Aigars Ronis, zemessargs