Māja Aisteres ielā 7, par kuras jumta konstrukciju nedrošumu “Kurzemes Vārds” rakstījis vairākkārt, pēdējoreiz 4. februārī, ir jauna apsaimniekotāja gaidās. Kā pēc raksta teica divas mājas iedzīvotājas, 86 dzīvokļu nama uzturēšanas likstās lai vainojot tieši līdzšinējo pārvaldnieku – uzņēmumu “Liepājas namu apsaimniekotājs”. Iedzīvotājas nevēlējās savu vārdu publiski minēt.

Bez sapulcēm?

Kaimiņienes, no kurām viena ir dzīvokļa īpašniece, otra – īrniece, kura dzīvo savas meitas dzīvoklī, pārmet, ka trīs gadus mājā neesot notikusi neviena īpašnieku sapulce, uz iedzīvotāju jautājumiem neesot sniegtas atbildes vai arī tās bijušas formālas. Tieši “LNA” bezdarbības dēļ jumts esot tik sliktā stāvoklī. “Noņēma mums no mājas naudas gandrīz 12 tūkstošus eiro par projektēšanu, mēs par to neko nezinājām,” apgalvoja viena no sievietēm.

“LNA” tik iznīcinošu kritiku noraida. Uzņēmuma pārstāve Ieva Puka atsūtīja “Kurzemes Vārdam” lēmumu un sapulču datumu un citu ar mājas apsaimniekošanu saistītu notikumu sarakstu kopš 2016. gada, kas redzami mājas lietā.

2016. gads. Četras reizes rīkota kopsapulce par remontdarbu apspriešanu, par konstrukciju remontu, par renovācijas projektu, par renovācijas iespēju – nevienu reizi sapulce nav bijusi lemttiesīga, jo nav bijis kvoruma. Organizēta anketēšana par nepieciešamību veikt tehnisko atzinumu un energoauditu – iedzīvotāji to noraidījuši, vairāk bijuši pret nekā par to.

2017. gads. Sagatavots balsojuma protokols, tātad bijusi anketēšana par (renovācijas) dokumentācijas sagatavošanu “Altum” programmai, par to bijis 61 dzīvokļa īpašnieks. Šajā gadā notikušas vairākas sapulces ar mājas kontaktpersonām par renovācijas projektu un tā risinājumiem. Pēc “LNA” informācijas, mājas kopsapulces togad nav bijis.

2018. gads. Pēc “LNA” sniegtās informācijas, togad kopsapulču nav bijis. Bet ir saņemts būvvaldes saskaņojums (renovācijas) projektam, tas iesniegts “Altum”, saņemts projekta saskaņojums.

2019. gads. Kredītiestādes nav saskaņojušas mājas renovācijas iepirkuma rezultātu, jo būvniecības izmaksas bijušas pārāk augstas. Notikušas divas kontaktpersonu sapulces par projekta risinājumu pārskatīšanu, un 30. septembrī – mājas kopsapulce (no “LNA” sniegtās informācijas izriet – pirmo reizi visos šajos gados) par jumta atjaunošanu.

Taču mājas iedzīvotājas “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka 20. oktobrī iedzīvotāji paši noorganizējuši sapulci, kurā lēmuši par atteikšanos no “LNA” pakalpojumiem, bet tobrīd nav savākts pietiekams skaits (divas trešdaļas) īpašnieku parakstu.

Tikmēr “LNA” 30. oktobrī aicināja iedzīvotājus uz kopsapulci par renovācijas projektu, bet šī sapulce nebija lemttiesīga, jo pietrūka kvoruma. Līdz novembra vidum “LNA” organizējis dzīvokļu īpašnieku anketēšanu par daļēju mājas renovāciju – vairākums balsojis pret to.

Savukārt šī gada 14. janvārī dzīvokļu īpašnieki atkārtoti lēmuši lauzt līgumu ar “LNA”. Šoreiz vajadzīgais divu trešdaļu īpašnieku parakstu skaits savākts, iedzīvotāji pilnvarojuši Daigu Ārenieci kārtot tālāk dokumentus, lai apsaimniekotāju varētu nomainīt. D. Āreniece nedzīvo Aisteres ielā 7, bet nodarbojas ar namu apsaimniekošanu. Vai viņa kļūs par šīs mājas apsaimniekotāju, to D. Āreniece pati vēl pateikt “Kurzemes Vārdam” nevarēja. Pēc viņas teiktā, pašlaik iesaistījusies, lai iedzīvotājiem palīdzētu. “LNA” par īpašnieku lēmumu informēts 28. janvārī.

Tikmēr nākamajā dienā, 29. janvārī, “LNA” rīkoja kopsapulci par mājas tehnisko stāvokli. Nebija kvoruma, sapulce nebija lemttiesīga. “LNA” vadītājs Artis Rimma aizrāda – lai apsaimniekotājs kaut ko darītu mājas labā, ir jābūt mājas īpašnieku pasūtījumam – lēmumam. Ja tā nav, tad apsaimniekotāja varā nav kaut ko darīt.

Dibinās biedrību

“LNA” noraida pārmetumu, ka bēniņi nav ventilēti. “Ventilācijas sistēmas remonts līdz ar pagaidu balstu izbūvi ir veikts. Tas gan ir pagaidu risinājums, jo līdz ar renovāciju jumts tiktu kapitāli saremontēts,” informēja I. Puka, atzīstot: “Šīs mājas pārvaldīšana ir bijusi sarežģīta gan “LNA”, gan pašiem iedzīvotājiem. Iespējams, ir atteikts kāds informācijas pieprasījums vai nav apmierinājis skaidrojums, bet tam faktiski vienmēr ir kāds likumisks vai citāds arguments.”

“Cilvēkiem jau tie solījumi ir vot šitā,” sacīja iedzīvotāja, “agrāk arī – taisa vienu projektu, samaksā naudu, beigās projekts izrādās nederīgs. (..) Ne jau no jumta remonta bēgam, bēgam no “LNA”.”

D. Āreniece sacīja, ka Aisteres ielas 7. nama īpašnieki mājas apsaimniekošanai dibināšot biedrību. Pēc viņas pieredzes, kur ir biedrība, tur apsaimniekošana un savstarpējā iedzīvotāju informēšana izdodas labāk. “Biedrībai ir vieglāk pārvaldīt dzīvojamo māju,” viņa uzskata.

Pašvaldība – ķīlniece?

Šajā mājā no 86 dzīvokļiem 23 pieder pašvaldībai. Lai gan tas ir mazākums, tomēr ar 23 balsīm pašvaldība varbūt diezgan ievērojami būtu varējusi ietekmēt nama apsaimniekošanas gaitu? Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis ir pretējās domās. “Mēs, pašvaldība, esam kā ķīlnieki,” viņš sacīja un apgalvoja, ka uz kopsapulcēm (acīmredzot uz tām, kurās iedzīvotāji lēmuši par apsaimniekotāja maiņu) pašvaldība ar savām balsīm nemaz neesot uzaicināta. “Tas nav godīgi. Ja kopsapulci sasauc, izliekot paziņojumus kāpņu telpā, mēs to neuzzinām.”

“LNA” pašvaldību uz sapulcēm aicināja vienmēr, uzsvēra I. Puka. Arī D. Āreniece (par sapulcēm, kurās iedzīvotāji lūguši viņas palīdzību) sacīja: “Aicināti bija visi.”

M. Egmanis: “Mēs esam balsojuši par renovāciju. Ir bijusi balsošana par projekta izstrādi – tur visur esam piedalījušies. Mēs nebalsojām par to, ka pietiek tikai ar kosmētisku remontu.” Viņš liek iedzīvotājiem pie sirds: “Renovācijas projekti kļūst aizvien dārgāki. Ja Eiropas Savienības naudas vairs nebūs, tad viss būs jādara pašiem par savu naudu. Ar savu bezdarbību iedzīvotāji ieriebj sev, bojājot savu īpašumu. Ja nebūs risinājuma iedzīvotāju pašu starpā, tad [nonāks pie tā, ka mājas konstrukcijas pasliktināsies tiktāl, ka] apdraudēs dzīvību.”

“Kurzemes Vārds” iepriekš ziņoja, ka Aisteres ielas 7. nams, iespējams, būs pirmā daudzdzīvokļu māja Liepājā, kuru nāksies iekļaut bīstamo ēku sarakstā, varbūt pat aizliedzot ēkas ekspluatāciju. Jau pirms vairākiem gadiem konstatēts – jumta konstrukciju paneļi bojājas, bīstamākie, par kuriem secināts, ka tie varētu lūzt, pat nomainīti pret pagaidu jumtu. Taču vairākos nesenos tehniskos apsekojumos secināts, ka paneļu dzelzs konstrukcijas turpina rūsēt, bojājas, jumts ievērojami pasliktinās.

Pagājušajā nedēļā “LNA” iesniedzis būvvaldei vēstuli, ka abas pēdējās “LNA” rīkotās īpašnieku sapulces beigušās bez kopības lēmuma (kā zināms, tajās nebija kvoruma), bet atnākušajiem iedzīvotājiem atkārtoti sniegta informācija par “jumta konstrukciju pirmsavārijas stāvokli”.

“Sagatavosim būvvaldes lēmumu ar konkrētu termiņu bīstamības novēršanai, vispirms izstrādājot atbilstošu projektu dokumentāciju,” 17. februārī “Kurzemes Vārdu” informēja būvvaldes vadītājas vietnieks Arvīds Vitāls.