Čakša sacīja, ka sarunas vienmēr ir labs formāts, vienlaikus ministre vēlētos, lai LIZDA ieklausītos arī ministrijas viedoklī.

“Gribētos, lai tas ir abpusējs process, kurā abas puses viena otrā ieklausās klausās, un lai tā ir konstruktīva saruna,” sacīja Čakša.

LETA vēstīja, ka LIZDA padome ārkārtas sēdē lēmusi izvērtēt iespēju uzsākt tiesvedību par streika prasību neizpildi.

Tāpat LIZDA lūgs Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) divu nedēļu laikā rakstiskā atbildē skaidrot, kāds konkrēti ir ministrijas piedāvājums par slodzes balansēšanu katrai pedagogu grupai no 2024. gada septembra un no 2025. gada septembra.

Ja netiks piedāvāts abas puses apmierinošs risinājums, tad tiks rīkots pikets pie valdības ēkas, norāda LIZDA.

Paralēli tam LIZDA padome lēma rakstīt vēstuli par tikšanos ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidenti un organizēt LIZDA pirmorganizāciju vēstules amatpersonām.

Vanaga uzsver, ka arodbiedrība pieprasa tikai to, par ko jau esot bijusi panākta vienošanās “un neko vairāk”.

Tāpat LIZDA lēmusi lūgt atjaunot Ministru kabineta (MK) noteikumu par pedagogu darba samaksu 5. pielikumu, kas tika svītroti 2022. gada decembrī.

Šajā pielikumā bijusi atspoguļota ieteicamā pedagogu darba slodzes aprēķināšana atbilstoši vidējam izglītojamo skaitam klasē/grupā un mācību priekšmetam.

Galvenais strīdus ābols ir pedagogu slodžu balansēšanu. Šobrīd IZM pieteikto modeli “50:50” Vanaga sauc par sliktāko piedāvājumu, ko viņa redzējusi teju deviņu gadu laikā kopš ir arodbiedrības vadītāja.

“Ministrija pagājušā gada aprīlī, kad bija streika sarunas, mums izteica pilnīgi citu piedāvājumu, kas tagad, februārī, pēkšņi ir radikāli mainījies.

Un jaunais piedāvājums pašreizējo situāciju ar pedagogu pārslodzi nevis uzlabos, bet tieši pretēji – pasliktinās,” uzskata Vanaga.

IZM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka IZM izstrādātajā modelī, kuram LIZDA nepiekrīt, tiek piedāvāts noteikt maksimālo mācību stundu apjomu, paredzot apmaksātu gatavošanās un darbu labošanas laiku, kā arī laiku citu pienākumu veikšanai, piemēram, metodiskais darbs, projektu vadība un citi pienākumi.

Pedagoga slodzē iekļaujamie pienākumi var būt dažādās kombinācijās un proporcijās, bet par to autonomi lemtu katras skolas direktors, vienam pedagogam nosakot lielāku kontaktstundu skaitu, bet mazāk laika citiem pienākumiem, bet citam – vairāk laika citiem pienākumiem un mazāk darbam ar klasi.

Vidēji jaunajā modelī tas uz esošajām 36 stundām nedēļā būtu – 22 mācību stundas un 14 stundas citiem pienākumiem. Pašlaik tās ir 24 mācību stundas un 12 stundas citiem pienākumiem, skaidro IZM.

IZM piedāvājums attiecībā uz slodžu balansēšanu arī ietver priekšlikumu diskutēt, ka skolotāja atalgojumam ir jābūt amatā balstītam, atbilstoši vispārējam darba laikam un ietverot visus formālos pienākumus.

Tas nozīmē pilnā apmērā apmaksātu 40 stundu darba nedēļu atbilstoši vienas stundas likmei.