Lielajā
talkā piedalos otro gadu – pirms diviem gadiem nopirkām jaunu
dzīvokli un, tā kā mums ir ģimene ar maziem bērniem, šķita, ka
gan sēta, gan apkārtējā vide ir izteikti antisanitāra un
nepiemērota bērniem. Sētā bija ļoti daudz kaķu, dažādi
būvgruži, puķu dobes, kuras bija atdalītas ar dažādām šīferu
atlūzām un citām nepiemērotām lietām. Tādēļ mēs, ieejot
šajā mājā, izrādījām iniciatīvu, ka beidzot kaut kas lietas
labā ir jādara.

Pagājušajā
gadā mums ar kaimiņiem bija pirmā kopīgā, draudzīgā talka,
kurā ne vien strādājām, bet arī savstarpēji iepazināmies.
Pirmā lieta, ko izdarījām – nolīdzinājām dobes, kuras pat
īsti nebija dobes, lai mums būtu skaists mauriņš un sakopta sēta.
Ar to gan problēma neatrisinājās, jo sētā ir nelegāli celti
šķūnīši, kuros mitinās ļoti daudz kaķu, kuri turklāt
vairojas. Tādēļ ar kaimiņiem vienojāmies, ka šī gada talkā
nojauksim šīs nelikumīgās celtnes.

Tā
kā gan mums, gan kaimiņiem ir mazi bērni, pēc sētas sakopšanas
papildināsim to ar rotaļu laukumu. Vēlamies, lai apkārtne ir
sakopta un ir vieta, kur atpūsties arī bērniem.

Parasti
sabiedrībā tā ir, ka jābūt kādam aktīvistam, kas pārējos
nedaudz pabikstīs. Ja pagājušajā gadā mēs uzrunājām kaimiņus,
tad šogad, talku gaidot, pārējie kaimiņi jau paši interesējās,
kad atkal iesim un darīsim. Tā vairs nav tikai mūsu ģimenes
iniciatīva, bet visu kaimiņu solidaritāte.

Kad
sākām dzīvot jaunajā mājā, likās, ka neviens par tās apkārtni
nerūpējas, vai arī dara to savā manierē. Tas mums bija lielākais
klupšanas akmens – pārliecināt, šos cilvēkus, ka sakopta vide
var izskatīties arī savādāk. Pēc sētas sakopšanas, to pozitīvi
vērtēja arī tie, kas sākumā bija lielākie protestētāji.
Saņēmām arī komplimentus par paveikto darbu, jo līdz šim bija
tā, ka katrs pie sevis domāja – vajadzētu sakopt, bet tā arī
neviens to nebija uzsācis.

Arī
namu apsaimniekotājs mums ļoti palīdz ēkas sakopšanā un sētas
labiekārtošanā. Esam saņēmuši akceptu, ka paši varam
izvēlēties košumkrūmus, detaļas bērnu rotaļu laukumam un citām
lietām. Šāda savstarpēja sadarbība ir ļoti svarīga, jo viens
jau nav darītājs.

Mana
nostāja ir tāda – ja mēs katrs pacelsim vienu lietu aiz sevis un
vēl vienu lietu papildus, tad pasaule būs sakārtota un skaista. Ja
tu neesi tas, kurš nomet, pacel vismaz vienu lietu, ko nometis ir
kāds cits, kā paraugu pārējiem.

Arī
mūsu rajonā esmu pamanījusi to, ka arī citas mājas noskatās, ka
mēs kopjam savu apkārtējo vidi, savukārt mēs redzam, ka arī
viņu sētā kaut kas notiek. Mēs ņemam piemēru un mācāmies no
citiem cilvēkiem. Sakopjot katrs ap sevi, kopīgi sakopjam arī visu
kopā.