LAKRS uzsver, ka Darba likuma 110. pants, kas nosaka aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ir būtisks mehānisms darbinieku aizsardzībai.

Arodbiedrība norāda, ka tiesiskais regulējums nodrošina reālu, nevis formālu darbinieku tiesību brīvi apvienoties arodbiedrībā ievērošanu, īpaši gadījumos, kad darbiniekam nav pietiekamu resursu ilgstošai tiesvedībai.

Vēstulē teikts, ka arodbiedrības iesaiste uzteikuma saskaņošanā darbojas preventīvi, veicinot darba devēju rūpīgāku izvērtējumu un procesuālo prasību ievērošanu.

LAKRS norāda, ka arodbiedrības atteikums piekrist uzteikumam tiek sniegts tikai gadījumos, kad uzteikums ir nepamatots, prettiesisks vai nav ievērota pareiza procedūra.

Arodbiedrība vēstulē min vairākus gadījumus no prakses, kuros tās iesaiste, pēc tās sacītā, novērsusi nepamatotus uzteikumus vai darba tiesību pārkāpumus.

LAKRS arī norāda, ka 110. pants praksē palīdz novērst kļūdas, kas citādi varētu novest pie tiesvedībām pret darba devējiem.

Arodbiedrība uzsver, ka darba zaudēšana darbiniekam nozīmē ne tikai ienākumu kritumu, bet arī sociālo nedrošību, tāpēc valsts pienākums ir nodrošināt taisnīgas un tiesiskas procedūras.

Arodbiedrība kritizē arī vairākus citus likumprojektā paredzētos grozījumus.

Tā iebilst pret priekšlikumu piešķirt darba devējiem tiesības divu gadu laikā pēc darba koplīguma izbeigšanās vienpusēji atkāpties no tā noteikumiem, norādot, ka šāds risinājums neatbilst Civillikuma 1587. pantam, kas liedz vienpusēju atkāpšanos no tiesiska darījuma bez otras puses piekrišanas.

LAKRS vēršas pret izmaiņām Darba likuma 74. pantā, kas paredzētu iespēju darba devējam dīkstāves laikā ilgāk par piecām dienām samazināt atlīdzību līdz 70%. Arodbiedrība uzsver, ka darbinieks šādā situācijā nav vainojams dīkstāves iestāšanā, un šādas normas ieviešana faktiski legalizētu darbinieku ienākumu samazinājumu bez atbilstoša pamatojuma.

Arodbiedrība nepiekrīt arī grozījumam, kas paredzētu dīkstāves apstākļos ļaut darbiniekam uzteikt līgumu bez termiņa ievērošanas, saņemot samazinātu atlaišanas pabalstu.

Pēc LAKRS domām, tas radītu situāciju, kurā darbinieki praktiski tiktu spiesti pamest darbu bez sociālajām garantijām.

LAKRS noraida arī ieceri papildināt Darba likuma 107. pantu, paredzot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra varētu vienpusēji saīsināt kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu, izslēdzot darbinieku pārstāvjus no lēmuma pieņemšanas procesa.

Arodbiedrība uzskata, ka šādi grozījumi ignorētu sociālā dialoga principus un padarītu neizpildāmu Darba likuma 106. pantu par informēšanu un konsultēšanos.

Savukārt priekšlikumu Darba likuma 113. pantā samazināt paziņojuma termiņu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu līdz trīs dienām LAKRS vērtē kā darba devēju aizmāršības legalizēšanu, norādot, ka šāds termiņš nav uzskatāms par samērīgu un nenodrošina darbiniekiem reālu iespēju sagatavoties darba attiecību izbeigšanai.

Arodbiedrība aicina Saeimas deputātus pieņemt sociāli atbildīgu lēmumu, saglabāt Darba likuma 110. pantu un turpināt darba tiesību pilnveidi sociālā dialoga ceļā.

Jau ziņots, ka priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu termiņš ir šī gada 6. februāris un jau pašlaik piedāvātie grozījumi tiek vērtēti kā pretrunīgi.