Saeimas deputāte, iepriekšējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) akcentēja, ka “Krievija ir nozagusi mūsu un Eiropas mieru, Krievija ir nozagusi jau divus gadus no Ukrainas dzīves”.

Politiķe uzsvēra, ka “kara elpa” ir visur, un ka tā ir uzspiedusi asiņainu zīmogu uz neskaitāmu cilvēku dzīvēm.

“Pasaule pierod pie ekstrēmā – gan pie ikdienas varoņdarba, gan pie brutālām šausmām. Karš notiek ne tikai realitātē, bet arī cilvēku apziņā, kas patoloģiski mainās,” pauda NA politiķe.

Mūrniece norādīja, ka mums arvien biežāk nākas uzdot sev jautājumu, cik droši varam justies blakus asiņainam cilvēkēdāju režīmam, kas valda Krievijā.

“Jārēķinās ar sliktāko un jāgatavojas sevi militāri aizstāvēt šodien. Virkne NATO militāro ekspertu atzīst, ka karš ar Krieviju, ja tā netiks sakauta, NATO šķiet neizbēgams,” akcentēja NA deputāte.

Reizē Mūrniece arī pauda, ka mūsu drošība pēdējo gadu laikā ir būtiski stiprināta, esam pasaulē stiprākajā drošības aliansē NATO. “NATO kaujas grupa Latvijā Kanādas vadībā tiek audzēta līdz brigādes līmenim.

Sekmīgi uz priekšu virzās pretgaisa aizsardzības spēju, krasta raķešu un HIMARS un citi projekti, kas modernizēs mūsu bruņotos spēkus.

Izveidots Valsts aizsardzības dienests ar mērķi audzēt rezervistu skaitu,” virzību progresu, pie kura tapšanas iepriekš strādājusi arī pati politiķe ministres pilnvaru laikā, atzīmēja deputāte.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) cita starpā vērsa uzmanību klimata krīzes jautājumam, uzsverot, ka nav iespējams panākt drošu pasauli, ignorējot klimata krīzes draudus un Latvijas lomu šo draudu novēršanā.

“Klimata krīzes lielākais drauds nav sekas, ko mēs redzam, izjūtam šobrīd, bet gan nozīmīgu dabas sistēmu sagrūšanas risks zem pārāk straujām pārmaiņām dabas ciklos,” atzīmēja politiķis.

Klimata krīzes novēršana, fosilās atkarības mazināšana ir viens no uzdevumiem ilgtspējīgam mieram un drošībai, un katra rīcība palīdzēs mazināt finansējumu Krievijas karam, uzskata Cepurītis.

“Stabilitātei” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs akcentēja, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš ārlietu korpusa darbiniekiem, kas jau ilgus gadus kā “mūsu kareivji” stāv Latvijas sardzē.

“Diplomātiskā korpusa darbinieki ir īstais, patiesais un visefektīvākais vairogs no ienaidniekiem.

Mums nav vajadzīgi tanki, mums nav vajadzīgas lodes, ja mums ir diplomātiskais korpuss, kas cīnās par mūsu brīvību, kas cīnās par mūsu neatkarību. Tā ir labākā pote no iespējamā kara,” šādu uzskatu pauda Rosļikovs.

Savukārt par ministra ziņojumu par ārpolitiku “Stabilitātei” līderis izteicās kritiski norādot, ka to veido “sausi burti, sausi cipari, vienkārši vārdi, kuriem ir jāskan un kuriem ir jābūt”.

Deputāte Agnese Krasta (JV) akcentēja, ka pavasarī apritēs 20 gadi, kopš Latvija ir pasaulē spēcīgākās militārās alianses NATO dalībvalsts.

Politiķe JV frakcijas vārdā uzsvēra, ka Latvijai kopā ar līdzīgi domājošām valstīm ir aktīvi jāturpina spiediena izdarīšana pret Krieviju, to izolējot, mazinot tās starptautisko ietekmi un spējas turpināt karu pret Ukrainu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis pauda, ka starptautiskā nestabilitāte tikai pieaug.

“Krievijas īstenotais karš Ukrainā turpinās jau teju divus gadus, dažāda mēroga nemieri un bruņoti konflikti noris arī citos pasaules reģionos,” atzīmēja Rokpelnis.

ZZS frakcijas vadītājs no vienas puses uzsvēra, ka atbildīgās institūcijas pauž, ka Latvijai tiešu militāru draudu nav.

“Tomēr nevar ignorēt pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos amatpersonu un starptautisko norišu vērotāju viedokļus par drošības situācijas iespējamām izmaiņām, par Krievijas iespējamiem centieniem savu agresiju vērst plašāk reģionā,” sacīja ZZS politiķis.

Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pauda uzskatu, ka ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Viņa ieskatā, tiek atbalstīta Ukraina un Latvija ir kopā ar sabiedrotajiem, taču netiek pietiekami runāts un domāts par lietām, kas ir “ārkārtīgi” svarīgas iedzīvotājiem.

Politiķis piekrīt ārlietu ministram, ka Latvijai jāveido divpusējā ekonomiskā sadarbība – nepieciešams palielināt Latvijas ražotāju preču eksportu, kā arī jāpiesaista investīcijas.

Vienlaikus Šlesers kritizēja esošo un iepriekšējo valdību par to, ka nekad nav ticis izstrādāts 15 gadu plāns.

Kā ziņots, paralēli NATO stiprināšanai, Latvijas ārpolitikas prioritāte ir Ukrainas ātrākas uzvaras veicināšana un Krievijas agresijas iegrožošana, šodien ikgadējās ārlietu debatēs pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Turpinoties Krievijas pilna mēroga militārajai agresijai pret Ukrainu, Latvijai nav nepieciešams pārdefinēt svarīgāko ārpolitikas prioritāti, uzskata parlamenta priekšsēdētāja, norādot, ka Latvijas un visas Eiropas aizsardzība sākas uz Ukrainas-Krievijas frontes līnijas.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) debatēs sacīja, ka vairāk munīcijas un pretgaisa aizsardzības resursu piešķiršana Ukrainai būtu labākās zāles pret agresora radīto kara nogurumu Rietumos.

Kols arī uzsvēra, ka Ukraina jāuzņem NATO un Eiropas Savienībā, un ka šiem mērķiem nav alternatīvu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka kara Ukrainā iznākums noteiks Eiropas, ASV un pasaules drošību turpmākajos gadu desmitos.

Ukrainas uzvara ir svarīga demokrātijas nostiprināšanai un uzplaukumam, pauda politiķis.