Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Azartspēles iemeta bezdibenī

Azartspēles iemeta bezdibenī
29.09.2010 11:18

”Tas, ka no azartspēlēm var palikt atkarīgi tikai vīrieši un cilvēki ar novirzēm, ir tikai un vienīgi mīts,” saka bijusī azartspēļu atkarībniece Antra (27). Viņai dzīve normālās sliedēs būs tikai pēc trīs gadiem, kad atmaksās milzīgos parādus.

Iesācējas veiksme

Antra pēc mācībām Liepājas 10.vidusskolā studēja Latvijas Universitātē. Viņa atrada lietvedes darbu reklāmas aģentūrā, ko varēja savienot ar studijām.” Alga bija ļoti laba, pat pārāk laba kā studentam,” atceras jaunā sieviete. Vakaros šad un tad gājusi patusēties ar draugiem. Kādu vakaru iegājuši azartspēļu salonā, kas bijis viņas atkarības sākums, izmainot turpmāko dzīvi. Antra tikko bija saņēmusi algu un prēmiju – kopā  300 latus. Viņa, iepazīstoties ar kādu vīrieti, kam azartspēles nebija svešas, piekritusi pamēģināt savu laimi. “Laikam man klāt stāvēja iesācēja veiksme, jo tajā vakarā sapelnīju  otru savu algu,” atkarības iesākumu apraksta Antra. “Samainīju divus latus žetonos, bet tajā vakarā man bija jau 500 lati! Naudas jau nekad nevar būt par daudz – tā taču dod finansiālu neatkarību un vari atļauties daudz vairāk,” savus uzskatus atceras Antra. Viņa laimētās naudas dēļ nonākusi tādā kā ekstāzē – acis spīdējušas, emocijas pozitīvi pacilātas…

Škrobe par zaudēto naudu

”Cilvēks patiesībā pēc dabas ir ļoti naivs sapņotājs – ja man būtu tik daudz naudas, tad es izdarītu to un to. Man piedzima sapnis par naudas kalnu – nopirkšu dzīvokli, mašīnu, aizbraukšu ceļojumā, palīdzēšu mammai… Visvairāk es tiešām gribēju palīdzēt mammai, jo mums vienmēr nauda bija tik, cik bija,” smagi nopūšas Antra, zinot to, ka spēļu zāle nav nekāda paradīze vai zelta bedre, kurā var tikai laimēt. Pietiekot tikai ar vienu mirkli – ja jūti, ka vari laimēt naudu, atkarības velns jau kūdot to darīt atkal, saka bijusī atkarībniece. Nākamajā vakarā, pēc darba un studijām, Antra devusies uz salonu un samainījusi spēļu žetonos jau desmit latus, ko zaudējusi pāris minūšu laikā, raustot automāta kloķi. Samainījusi vēl desmit. Un tā vēl neskaitāmas reizes.

 Pienācis rīts. Kaut ko laimēt bija izdevies, taču tās bijušas tikai kapeikas, salīdzinot ar vairāk nekā simts samainītiem latiem žetonos. “Tajā brīdī nospēlēja apziņa, ka jāapstājas, bet biju ļoti uzvilkta – bija škrobe gan par pazaudēto naudu. Nevarēju koncentrēties. Gribēju uz spēļu zāli.” Tā jau bija kļuvusi par ikdienu. “Darbā un skolā regulāri ierados ar stipru novēlošanos. Meloju, ka esmu slima, citas reizes – ka slima ir mana mamma,” stāsta sieviete. “Nauda nozūd nemanāmi. Kad tu zaudē, ir stimuls atgriezties atkal, lai to atgūtu. Kad tu laimē – gribas laimēt vēl,” skaidro Antra. Cilvēks vairs sevi nekontrolē.

Izpārdeva sev nepiederošas mantas

Pamazām Antra sākusi palikt apātiska pret ārpasauli – sadzīvi, draugiem, darbu, studijām, ģimeni. “Ļoti maz ar visiem kontaktējos, necēlu telefonu, vienmēr atteicos no izklaidēm, pamatojot to ar nogurumu un darbu nastu,” atzīstas Antra. Tie arī bija meli – jauniete daudz labprātāk laiku pavadīja spēļu zālē. “Darbā neierados arvien biežāk, uz skolu arī vairs negāju. Visu naudu arī pamazām zaudēju un bija jādomā, kā izdzīvot. Attapos, kad priekšnieks pateica, ka esmu atlaista. Augstskolā mani atskaitīja lielo studiju parādu dēļ,” viņa skumji saka. Tas bijis pēdējais studiju kurss –Antrai diploms nespīdēja un par studijām mammas maksātā nauda bija vējā.

Antru bija pārņēmis atkarības neprāts. “Ne man vairs bija darba, ne naudas. Vienīgo izeju, ko redzēju, bija iegūt naudu spēļu zālē. Es vairs loģiski nedomāju. Tā vietā, lai meklētu citu darbu un cīnītos par sevi, es pati sevi gremdēju, atdodama sevi visu spēļu zāles bezdibenim,” atkarības posmu apraksta sieviete, bilzdama, ka ķērusies pie šķietami daudz vieglāka naudas ieguves veida, pārdodot sava īrētā dzīvokļa mantas, kas nepiederēja viņai. “Pārdevu televizoru, virtuves iekārtu, mēbeles, radio… Lombardā ieķīlāju savas rotaslietas, pat mammas dāvināto sudraba rokassprādzi – pulksteni,” stāsta Antra. No dzīvokļa saimnieki toreiz jaunieti izmetuši, jo viņa nebija maksājusi īri vairākus mēnešus, kā arī ieraudzījuši dzīvoklī trūkstošās mantas.

Slima mamma un milzīgi parādi

Antra sākusi dzīvot pie māsīcas kojās. Mammai tomēr pateikusi, ka zaudējusi darbu, no dzīvokļa nācies aiziet. Par azartspēlēm neko nebija teikusi. “Pat mammai meloju, ka vajadzīga liela naudas summa, lai varētu beigt skolu. Neteicu, ka esmu atskaitīta. Tas man likās labs veids, kā dabūt naudu, jo zināju, ka mamma vienmēr līdzēs. Man pat prātā neienāca, ka viņa paņems lielu kredītu, lai es varētu izdzīvot un pabeigt skolu. Bet es to naudu vieglprātīgi notriecu, pat neapzinoties un nedomājot, ka vajadzētu apstāties. Atkarība atņem mugurkaulu,” zina stāstīt Antra.

“Iestājās veiksmes periods – nedēļu no vietas tikai laimēju. Vidēji tie bija 200 – 250 lati dienā,” stāsta Antra. Taču pēc tam uznācis melnais periods, kas Antru vedis dziļā bezdibenī, nepilnu divu nedēļu laikā zaudējot vairāk nekā sešus tūkstošus. Mammas kredīta nauda un laimētā nauda – kā ūdenī iekritusi. Aizņēmusies no vairākiem cilvēkiem. ”Man tajā brīdī bija vienalga un nedomāju, kā naudu atdošu un kad. Vienam solīju pēc nedēļas, citam pēc mēneša, līdz mani sāka vajāt ar policiju, parādu piedzinēji, jo solījumus, protams, nepildīju. Mammai pateicu, ka nauda ir beigusies un atkal esmu aizņēmusies milzīgu summu, kas man jāatdod – citādi mani ieliks cietumā.” Antras mamma no šoka piedzīvojusi infarktu.

Atkarību var izārstēt realitāte

”Ārsti nesolīja, ka mamma izdzīvos, tajā brīdī likās, ka mana vienīgā izeja ir pašnāvība,” viņas acīs parādās asaras. ”Es pati pat nezināju, cik naudas esmu parādā un kam, kā es to atdošu. Slima mamma, parāds vairāk kā desmit tūkstoši… Izmisums!” Viņa burtiski bēgusi no Rīgas uz Liepāju. Tas novilcis treknu svītru atkarībai, jo mamma viņai bija pati svarīgākā. ”Gribēju mammai palīdzēt, bet ievedu postā,” bēdīgi secina Antra. ”Atradu sekretāres darbu un vēl vakaros strādāju par trauku mazgātāju, apkopēju kafejnīcā, lai varētu līdzēt mammai un sākt atdot parādus.

Maksāju jau piecus gadus, jāmaksā vēl trīs,” saka Antra. ”Naudai cilvēka dzīvē ir nozīme, bet tā nav tas svarīgākais,” atzīstas Antra, kura nevienam nenovēl nonākt atkarību varā. Viņa saka, ka ikdienā bieži nākas paiet garām spēļu zālēm. ”Tas man liek bailēs nodrebēt. Nekad mūžā arī negribētu darbu, kas saistīts ar naudu,” atzīstas Antra, uzskatot, ka no šīs atkarības var izārstēt tikai realitāte.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz