“Lai pārtrauktu pretterorisma pasākumus, nelegālajiem armēņu bruņotajiem spēkiem ir jāpaceļ baltais karogs, jānoliek visi ieroči un nelikumīgajam režīmam jāpārtrauc darbība. Pretējā gadījumā pretterorisma pasākumi turpināsies līdz galam,” paziņoja Azerbaidžāna.

Azerbaidžāna pavēstīja, ka padošanās gadījumā ir gatava tikties ar armēņu pārstāvjiem Azerbaidžānas pilsētā Jevlahā, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļiem no Stepanakertas.

Vienlaikus Baku solījusi, ka Kalnu Karabahas armēņu izcelsmes civiliedzīvotājiem tikšot garantētas visas tiesības un drošība.

Armēņu separātisti Kalnu Karabahā iepriekš aicināja Azerbaidžānu sākt sarunas un pārtraukt karadarbību.

Kā ziņots, Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju “de facto” neatkarīgajā Kalnu Karabahā.

Operācijas mērķis esot “konstitucionālās kārtības atjaunošana”.

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka Armēnijas armija nav iesaistīta sadursmēs un ka situācija uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas esot stabila.

Armēņu separātisti ziņo, ka Azerbaidžānas armija Kalnu Karabahā izmanto kaujas aviāciju, artilēriju un lidrobotus un ka kaujas notiek visā kontakta līnijā.

Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ziņo, ka ieņemti vairāk nekā 60 armēņu pozīcijas.

Kalnu Karabahas varasiestādes paziņojušas, ka apšaudēs nogalināti vismaz 25 cilvēki, tostarp divas civilpersonas. Savukārt 138 cilvēki, tajā skaitā 29 civilisti, guvuši ievainojumus.

Tā dēvētie krievu miera uzturētāji paziņojuši, ka uzsākuši Kalnu Karabahas iedzīvotāju evakuāciju, apgalvojot, ka dienas gaitā drošībā krievu militārpersonu novietojumā nogādāti 469 cilvēki, tostarp 185 bērni.

Vienlaikus krievu miera uzturētāji aicinājuši abas puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Arī armēņu separātistu iestādes paziņojušas, ka karadarbības dēļ evakuēti seši kalnu ciemati.

Baku apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpo divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā dzīvību zaudējuši četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuru automobilis uzbraucis mīnai, tiem dodoties uz notikuma vietu.

Baku sabiedrotā Turcija paziņojusi, ka Azerbaidžānas uzsāktā militārā operācija bijusi “nepieciešama un pamatota”, lai gādātu par leģitīmām drošības interesēm savā “suverēnajā teritorijā”.

Savukārt Francija asi nosodījusi Azerbaidžānas uzsākto operāciju, norādot, ka tā esot “pretlikumīga, nepamatota un nepieņemama”.

Uz to Baku reaģējusi, norādot, ka Parīze īstenojot “islamofobisku” un pret Azerbaidžānu vērstu politiku un iejaucoties Azerbaidžānas iekšējās lietās.

Tajā pašā laikā armēņu separātisti apsūdzējušu starptautisko sabiedrību bezdarbībā un nespējā novērst “Azerbaidžānas agresiju”.

Tikmēr Erevānā ielās izgājuši ļaudis, kas pieprasa Pašinjana atkāpšanos.

Republikas laukumā pie premjerministra kancelejas sapulcējušies vairāki simti cilvēku, kas skandē: “Nikola nodevējs!” un “Nikola atkāpies!”

Starp opozīcijas atbalstītājiem, kas mēģināja ielauzties valdības ēkā, un policiju izcēlušās sadursmes. Protestētāji policistus apmētāja pudelēm. Viņi centās izsist arī valdības ēkas logus.

Ēkas stikla durvis tika sadauzītas, un policija nekārtību cēlāju izklīdināšanai pielietojusi trokšņa granātas.

Pašinjans protestētājus apsūdzējis apvērsuma mēģinājumā.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Abu valstu attiecībās jau mēnešiem ilgi turpina pieaugt spriedze, Azerbaidžānai bloķējot Lačinas koridoru – vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju.