Zoodārza saimniece Svetlana Paškovska stāsta, ka mazais puika ir “Atomiem” liels un ar bažām gaidīts brīnums:

“Kamieļu mammai šīs bija otrās dzemdības, pirmais mazulis pirms diviem gadiem neizdzīvoja, tāpēc ka viņa atteicās to barot.

Šo mazuli piedzemdēja pati, un mēs to ieraudzījām no rīta, kad jau bija klāt. Sākumā kamieļmammai bija stress, negribēja barot, un tad meklējām kazu pienu.”

S. Paškovska saka paldies Grobiņas veterinārajai klīnikai, kuras ārsti konsultēja, kā arī kamieļu parkam “Rakši”, kas ieteica, ko darīt.

“Viss salikās ļoti labi, un otrajā dienā mamma jau pieņēma mazuli, tagad to ļoti sargā, viss ir labi. Šobrīd kamielītis pārtiek tikai no mammas piena, ar nekādām piedevām nepiebarojam.

Kā jebkurai mammai piens ir labāks par aizstājējiem, tāpēc mēs priecājamies, ka Aiša baro pati.”

Kamielītis ir balts. Tam vēlāk vajadzētu kļūt tumšākam, taču gaišs palikšot vienalga, kaut mamma un tētis ir brūni.

“Man jau internetā uzrakstīja, ka austrumos baltais kamielis ir svētība mājās,” S. Paškovska vēl teic, ka kamieļbērnam pagaidām nav ielikts vārds, bet pēc piedzimšanas tam uzklāja uz galvas sedziņu, un tas atgādinājis videospēles varoni Supermario.

“Meita aicināja feisbukā un instagramā, lai iesaka vārdu, un visvairāk, protams, ir Pūpols, jo dzimis Pūpolsvētdienā. Ir arī atbilstošs un gaišs, pūkains, bet

liekas, ka kamielītim tomēr vajag austrumniecisku vārdu.

Skaists ir arī Aiko, kas salikts no vecāku Aiša un Marko,” zoodārza saimniece teic, ka vēl skatīsies, vērtēs un varbūt kuprainajam mazulim ieliks divus vārdus.

Viņa aicina apmeklētājus braukt mazuli apskatīt, jo mamma to ved ārā. Vienlaikus jāapbruņojas ar pacietību – kamielēns var atrasties arī iekšienē, kur ir salmi un siltāk.

Dzīvniekiem zoodārzā ir savs ritms, un darbinieki ar varu tos nedzen ārā, lai parādītu. Taču

daudzi atbraucēji par mazo kamielīti jau priecājušies un ir to redzējuši.

S. Paškovska gandarīta par pieaugumu zoodārzā: “Ja dzīvnieki vairojas, tas nozīmē, ka tie jūtas labi. Vislielākais birums ir trušiem. Vēl piedzimušas aitiņas, kaziņas, bet lamiņas gaidām mazliet vēlāk – maijā, jūnijā.”