Ja sniegu ar lielu lāpstu varētu noķert jau gaisā, tad būtu jauki. Bet tas nokrīt uz brauktuvēm un ietvēm pilsētās, uz ceļiem laukos. Sniegs jāšķūrē un jāizved, ceļi jākaisa. Šī ziema ir smags pārbaudījums ceļu uzturēšanas dienestiem, cilvēku fiziskajām spējām un, protams, pašvaldību maciņiem, kurus jau tā skāris krīzes caurvējš.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš un pašvaldības SIA “Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs dižas cerības, ka ziema beigsies ātri, nelolo, jo prognozes par to nevēsta. “Šī ziema meteoroloģisko apstākļu ziņā būtībā ir ārkārtēja,” piebilst D. Jēriņš. “Piemēram, kopš 10. decembra, kad uzsniga, tikai viena diena gada pēdējā mēnesī bijusi pilnīgi bez nokrišņiem.”

Finansējums šā gada ziemas darbiem Liepājā ir samazināts aptuveni par 40 procentiem, un tas nozīmē, ka līdzekļu taupīšanas nolūkā ielu tīrīšanu praktiskā darba veicējs – valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Liepājas ceļu rajons, kuram talkā nāk apakšuzņēmēji, – veic, tā teikt, ar mēru, pirmām kārtām iztīrot tranzītceļus, šaurākās un grūti izbraucamās vietas un pilsētas centru. Mazās ielas tiek tīrītas minimāli un neregulāri. Par to ne vienreiz vien redakcija saņēmusi iedzīvotāju sūdzības, dusmas uzvirmo arī tad, ja laikus pēc puteņiem netiek sakārtotas galvenās ielas.

Tomēr amatpersonas redakcijai norāda, ka iedzīvotāji sūdzas maz un pret ziemai raksturīgajiem ceļa apstākļiem izturas ar sapratni.

“Ir viena otra sūdzība par situāciju iekškvartālos, vairāk gan šī problēma attiecas uz māju apsaimniekotājiem. Atkarībā no laika apstākļiem cenšamies tīrīt arī mazās ieliņas, bet tur, kur sniegs jau ir saledojis, ir problemātiski strādāt,” skaidro D. Jēriņš.

Aktuāls ir arī izpildīto darbu kontroles mehānisms, jo sniega tīrīšana, sāls un smilts kaisīšana, kilometru un kubikmetru uzskaite ir skaitļu valoda, kurā kādus pāris vārdus var pierakstīt arī klāt. Gan Ģ. Reinbergs, gan D. Jēriņš šādu iespēju izslēdz.

“Kaut ko pierakstīt ir sarežģīti, jo Komunālās pārvaldes diennakts ziemas dienests katru izpildīto darbu izvērtē. Mūsu dežuranti arī dod uzdevumu tīrīt, pats uzņēmums bez rīkojuma uz savu galvu neko nedrīkst uzsākt. Atbilstoši visus darbus arī uzskaita. Ja nav izdarīts, kā nākas, tad ceļu uzturētājs ielu tīra vēlreiz, ja ne, tad par nekvalitatīvi paveikto mēs nemaksāsim,” pārliecināts, ka nenotiek nekāda šmugulēšanās, ir Ģ. Reinbergs.

Par ko lāpīsim bedres?

Janvārī vien ceļu uzturēšanas darbiem Liepājā jau iztērēti 114 tūkstoši latu, kas ir gandrīz tikpat, cik, piemēram, visā 2007.–2008. gada ziemas sezonā. Ko darīsim, ja ceļu kopšanai paredzētie līdzekļi beigsies? Didzis Jēriņš paskaidro, ka esot divi varianti: viens – ņemt naudu, kas paredzēta bedrīšu remontam, otrs – lūgt pašvaldību piešķirt papildu līdzekļus. Tomēr noturīgs sals asfalta segumu bojā mazāk nekā tad, ja būtu piedzīvoti neskaitāmi atkušņi, tādēļ ir cerība, ka bojājumu būs mazāk. “Citu gadu ap šo laiku jau varēja manīt bedrītes, bet, piemēram, šoziem Brīvības ielā tādu vēl nav,” saka D. Jēriņš.

Decembrī no pilsētas izvesti ap 4 tūkstošiem kubikmetru sniega, bet janvārī mazāk – ap 3 tūkstošiem. Sniega izvešana ir dārgs darbs. Visvairāk sniega izvests no K. Ūliha ielas, jo šaurās brauktuves dēļ tad nevarētu izmainīties maršruta autobusi. Sniegs izvests arī no tiltiem, Kungu ielas, Klaipēdas ielas un pilsētas centra.

“Mums pārmet, ka pārāk daudz kaisām sāli, ka vajag tikai šķūrēt sniegu, bet, ja mēs tā strādātu, tad vaļņi būtu daudzreiz augstāki, būtu jāizved vairāk sniega, bet ielas būtu slidenākas,” savus apsvērumus izklāsta D. Jēriņš.

Plašāk par situāciju, kā arī to, cik Liepājas ceļu uzturēšanai paredzēta nauda šoziem, uzziniet Inta Graša publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.