Latvijai tas ir labs scenārijs, jo tai Eiropas Parlamentā būtu par vienu balsi vairāk. Šobrīd EP kopumā ir 705 deputāti un deputātu vietu skaitu plānots palielināt par 11.

Patlaban mēs no Latvijas esam astoņi deputāti 705 Eiropas parlamentāriešu vidū, kas ir samērā maza proporcija. Tas nozīmē, ka deputātiem no Latvijas jābūt daudz aktīvākiem nekā, piemēram, no Vācijas, kuru EP ir ap 90.

Otrkārt, EP nodarbojas ar ļoti plašu jautājumu klāstu. Ja mums ir tikai astoņi deputāti, tad tas nozīmē, ka mēs nevaram būt pārstāvēti pat visās EP komitejās.

Parasti ir tā, ka Latvijas deputāti vidēji darbojas trīs komitejās. Ja būtu par vienu deputātu vairāk, tad viņš Latviju varētu pārstāvēt vēl vismaz trīs komitejās.

Protams, pie nosacījuma, ja mēs ievēlam deputātu, kas patiesi aizstāv Latvijas intereses.

Pagaidām gan vēlēšanu tuvošanās EP īpaši nejūtu, vien tik daudz, ka šobrīd notiek diskusija par Eiropas Parlamenta uzbūvi. Tā kā vēlēšanas notiks pēc gada, šis ir pēdējais laiks pieņemt šo lēmumu.

Otrs punkts, kas arī tika skatīts un par ko deputāti balsoja, ir transnacionālo sarakstu ieviešana EP vēlēšanās. Ja Eiropas Padome to atbalstīs, tad būs ne tikai nacionālie saraksti, bet arī iespējas balsot par tā dēvētajiem transnacionālajiem sarakstiem. Taču par to runāt vēl ir pāragri.

Attiecībā uz transnacionālajiem sarakstiem esmu dzirdējusi dažādus viedokļus, to skaitā arī ļoti skeptiskus, tāpēc nez vai Eiropadome to atbalstīs.

Vidēji Eiropas Savienībā EP vēlēšanās piedalās 50% iedzīvotāju, bet Latvijā pēdējās EP vēlēšanās nobalsoja vien aptuveni 30% balsstiesīgo.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka gan EP birojs Latvijā, gan arī katrs deputāts aktīvi strādā pie tā, lai sabiedrībai skaidrotu, kāpēc ir svarīgi piedalīties šajās vēlēšanās.

Dace Melbārde, EP deputāte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.