Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Durbes ezers labi aprūpēts. Svarīgi ir ne vien uzraudzīt un kontrolēt ezera teritoriju, bet arī izglītot sabiedrību

Lai nodrošinātu lielāku uzraudzību Durbes ezerā, novērstu nelikumības un pārkāpumus, biedrības “Sabiedriskā vides pārvalde Durbe” trīs dalībnieki, nokārtojot pārbaudījumus, tagad kļuvuši par vides inspektoriem. Tas turpmāk ļaus daudz vairāk kontrolēt cilvēku uzvedību un rīcību ezera ūdeņos un apkaimē, lai turpinātu risināt ar ezeru saistītās problēmas un saglabātu tā vērtības arī nākamajām paaudzēm.

Durbes ezers labi aprūpēts. Svarīgi ir ne vien uzraudzīt un kontrolēt ezera teritoriju, bet arī izglītot sabiedrību
Svarīgi ir ne vien uzraudzīt un kontrolēt ezera teritoriju, lai novērstu dažādas, tostarp vides problēmas, bet arī izglītot sabiedrību par tām, tādēļ tapa Durbes ezera istaba ar zemūdens dzīļu attēlojumu, uzsver biedrības "Sabiedriskā vides pārvalde Durbe" valdes priekšsēdētāja un nu arī vides inspektore Santa Brāle. (Foto: Ģirts Gertsons)
20.08.2021 06:00

#SIF_MAF2021

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Aizaugšanu izdodas nobremzēt

“Sabiedriskā vides pārvalde Durbe” pastāv no 1998. gada. Visi līdzšinējā Durbes novada Durbes, Tadaiķu, Dunalkas un Vecpils pagasti pieguļ Durbes ezeram. Lai rūpētos par ezeru un apsaimniekotu to, pagastu pārstāvji izveidoja biedrību. To nedarīja tādēļ vien, lai piesaistītu projektu naudu, saka biedrības valdes priekšsēdētāja Santa Brāle. Taču, protams, laika gaitā nāca arī šāda iespēja – no kādiem fondiem tepat Latvijā vai no Eiropas piesaistīt līdzekļus, lai sakoptu un atkoptu ezeru, labiekārtotu apkārtni vai uzlabotu apstākļus makšķerniekiem un peldētājiem.

Biedrība uzsver, ka gadu laikā izdevies pierādīt savu nozīmi vides jautājumu risināšanā, tiek saņemts arī atbalsts un līdzfinansējums projektiem arī no līdzšinējās Durbes novada pašvaldības. “Ceram, ka nemazināsies atbalsts jaunajā Dienvidkurzemes novadā,” piebilst S. Brāle.

Patlaban biedrībā aktīvi darbojas 37 biedri – pārsvarā tie ir makšķernieki, zvejnieki, zemju īpašnieki. Īpaši tiek vērtēts biedru ieguldījums un atbalsts biedrības darbā un aktivitātēs, kādu nav maz, no kurām lielākās, piemēram, ir ezeru sakopšanas talkas un makšķerēšanas svētki.

“Sākotnējais mērķis biedrībai bija risināt ezera aizaugšanas problēmu. Tā ir aktuāla visā Latvijā, tā nav tikai Durbes ezera problēma,” skaidro biedrības vadītāja.

“Protams, evolūcijas gaitā jebkurš ezers nākotnē pārvērtīsies par purvu, bet mēs notiekošo varam nedaudz bremzēt,” uzsver S. Brāle.

“Kāpēc Durbes ezers aizaug? Jo ilgu gadu gaitā ir veidojies piesārņojums – notekūdeņi ievadīti ezerā no fermām, saimniecībām, piena pārstrādes uzņēmumiem, internātskolas un citām vietām. Tas viss ir sakrājies ūdens baseinā, kas veicina aizaugšanu. Šo procesu var salīdzināt ar sniega bumbu – ja neko nedara, to ir grūti apturēt,” skaidro biedrības vadītāja.

Taču aizaugšanu izdodas novērst, jo biedrība, iesaistoties vides jautājumu risināšanas projektos un piesaistot līdzekļus, iegādājusies niedru pļāvēju. “Vismaz varam izpļaut ezera ietekas un iztekas, publisko vietu un pludmales apkārtni. Taču tālāk ir problēma ar niedru izvākšanu – tās jādabū krastā. Zāle ir smaga, tie ir lieli apjomi. Turklāt ir jāpļauj katru gadu. Var manīt būtisku atšķirību – kur ir pļauts, tur aizaugums ir mazāks, ir tīrāks,” vērtē biedrības pārstāve.

“Aizauguma dēļ ezers nav tik daudz piemērots peldēšanai kā makšķerniekiem,” viņa skaidro. Taču pie ezera ir izveidota ērta vieta gan vieniem, gan otriem ūdens prieku faniem. Ar ezeru saistīto problēmu risināšanā arī pašvaldība ir piesaistījusi daudz līdzekļu, lai ierīkotu publiskās piekļuves vietas un labiekārtotu tās. “Ir ierīkots putnu vērošanas tornis, savukārt Līgutos ir vienīgā labiekārtotā ezera pludmale, ko iecienījuši ne vien durbenieki, šeit brauc arī no citām apkārtnes vietām, jo novērtē iespēju peldēties saldūdenī un ezerā, turklāt ezers nav dziļš un ūdens ir siltāks – patīk bērniem. Karstajā laikā tur bija pilns!” novērojusi S. Brāle.

Piemērs regulārai pļaušanai un sakārtošanas talkām. Līgutos ir vienīgā publiskā labiekārtotā pieejas vieta ezera ūdeņiem – to var izmantot gan peldētāji kā pludmali, gan makšķernieki laivu nolaišanai. Foto: Ģirts Gertsons

Līgutos ierīkota arī pieejas vieta ūdenī makšķerniekiem, laipas laivu nolaišanai. “Civilizēti,” piezīmē S. Brāle. “To, ka Līgutus cilvēki iecienījuši un izmanto, liecināja nākamā radusies problēma, ar ko saskārāmies, – tie ir atkritumi.”

Lielākas pilnvaras pret pārkāpējiem

Esam pieraduši redzēt, ka Durbes ezerā 1. maijā, kad tradicionāli notiek makšķerēšanas svētki, makšķernieki lepojas ar saviem brangajiem lomiem. Taču zivju resursi ir jāpapildina, un arī tas ir viens no biedrības regulārajiem darbiem un pienākumiem.

Pēdējo reizi Durbes ezers ar Zivju fonda atbalstu kļuva bagātāks par vairākiem tūkstošiem zandartu mazuļu, plānā vēl ir ielaist līdacēnus. “Taču mūspusē nevienā zivju audzētavā neaudzē, tikai Rūjienā,” piebilst S. Brāle. Vēl ezerā papildināta karpu populācija.

Biedrībā uzņēmusies arī ezera uzraudzības funkciju, respektīvi, malu zvejniecības izskaušanu, tāpat jāpievērš uzmanība, vai nenotiek cita negodprātīga rīcība, vai nav citi pārkāpumi zivju lomu ieguvē. Jāņem vērā, ka ezerā makšķerēt drīkst, iegādājoties licenci, atgādina S. Brāle. Lai nebūtu tā, ka, redzot pārkāpumu, biedrības aktīvisti “tikai var pakratīt ar pirkstu”, pieņēmuši pamudinājumu nokārt vides inspektoru tiesības.

“Mums ziņo vietējie par nelikumībām, bet, kamēr nav pie rokas pieķerti – neko nevar izdarīt.”

Bez S. Brāles biedrībā ir vēl divi biedri, kuri var kontrolēt makšķerniekus un reaģēt uz pārkāpumiem. “Bija jānokārto eksāmens, kurā plaši pārbauda juridiskās zināšanas,” piebilst vides inspektore. Speciālisti tagad var aizrādīt pēc pilnas programmas – ja ir pārkāpums, jāraksta ziņojums. “Kontrole ir vajadzīga, tā disciplinē,” viņa uzsver. “Pēc tam mēs savu ziņojumu iesniedzam to vides dienestam, kas tālāk vērtē pārkāpēja atbildību,” norāda S. Brāle.

Biedrības vadītāja uzsver, ka kontrolēšanā noder izveidotā tehniskā bāze – rīcībā ir jaudīgākas laivas ar motoru, iegādāti droni un kvadracikli. “Varam piekļūt ezeram no visām pusēm,” viņa papildina. “Lieliski būtu, ja varētu sadarboties arī ar pašvaldības policiju. Redzēsim, kāda būs iespēja jaunajā novadā.” Durbes novadā pašvaldības policijas nebija, vajadzības gadījumā sadarbojās ar Valsts policijas inspektoriem.

Vēl joprojām cer uz skolu interesi

Uzņemoties pienākumu arī izglītot sabiedrību, biedrība iesaistījās projektā un īstenoja vēl vienu tematisku ieceri. Proti, pirms septiņiem gadiem Durbes mazajā domē izveidoja tematisko Durbes ezera istabu, lai cilvēki ezeru iepazītu dažādos rakursos nekā pieraduši redzēt, aizbraucot uz ezeru un redzot tikai tā plašumus un ārējo vizuālo izskatu.

Tā ir tikai daļa no ūdenstilpes bagātības. Tematiskajā telpā izveidota ekspozīcija, kas ļauj ienirt ezera dzīlēs un zemūdens pasaules daudzveidībā. “Ar ekspozīcijas palīdzību mēģinām pievērst uzmanību, aizdomāties par mūsu apkārtējās vides nākotni,” paskaidro S. Brāle.

Ezera vēsturi un zemūdens pasauli var iepazīt informatīvajos stendos un eksponātos. Lielāko uzmanību piesaista arī Durbes ezera ūdeņos sastopamo zivju un dzīvnieku mulāžas. “Sākotnēji bija doma, ka skolas, skolotāji kopā ar skolēniem šo istabu izmantotu dabas mācību un dabaszinātņu stundām, lai iepazītos ar vietējo dabu un vides problēmas. Tāpēc šeit ir augu, dzīvnieku un dzīvotņu noteicēji, kā arī aprīkojums pētīšanai,” pastāsta S. Brāle.

“Vairāk uz Durbes ezera istabu brauc ekskursijās, notiek zivsaimnieku pieredzes apmaiņas, bet, lai šo iespēju izmantotu mācībām, atsaucības nav, bet ceram, ka interese pieaugs,”

norāda ezera istabas viena no izveidotājām. Tagad ir iecere sadarboties ar Liepājas Zirgu salas “Dabas māju”. “Šeit mēs stāstām ne vien par Durbes ezeru, bet arī dabas aizsardzības un vides jautājumiem, kā cīnīties un risināt problēmas šajās jomās. Mūsu uzdevums ir jaunajai paaudzei mācīt – kā darīt un nedarīt, lai dabas vērtības saglabātu nākamajām paaudzēm. Vides problēmas kļūs arvien aktuālākas. Ne jau velti nākamajā Eiropas savienības plānošanas periodā ir uzsvērts “zaļais kurss” par dažādiem vides jautājumu risinājumiem.”

Durbes ezera istabā darba dienās un darba laikā var iegriezties ikviens interesents, taču šeit nav gida, kas varētu ne tikai ezera istabā ielaist, bet arī aizvest plašākā izziņas ceļā. Istabas pirmsākumos gids šeit bijis, taču tagad izglītojoši izzinošā telpa ikdienā ir bez saimnieka. Šo jautājumu cer atrisināt.

UZZIŅAI

  • Durbes ezers veidojies Ledus laikmeta beigu posmā.
  • Ezera platība ir 670 ha, vidējais dziļums 1,5 m.
  • Durbes ezers ir senlejas sprostezers. Dzidrs ūdens, taču ezers ir aizaugošs (ezerā pastiprināti aug ūdensaugi, ūdensrozes un aļģes).
  • Gultni klāj 0,5 – 2,5 m biezs dūņu slānis.
  • Durbes ezerā ietek divas upes: Trumpe un Lāņupe.
  • Iztek viena upe – Durbes upe.

Avots: www.durbe.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz