Esam jau rakstījuši, ka Liepājā pēdējā laikā bieži manāmas lapsas. Tās pastaigājas Jūrmalas parka apkārtnē gan pa vienai, gan pulciņos. Lasītāji uztraucas, vai dzīvnieki nav slimi ar trakumsērgu un neapdraud cilvēkus.

– Gribu nomierināt satrauktos: kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ziņojumi, Latvijā nevienam dzīvniekam trakumsērga nav konstatēta nu jau gadus septiņus astoņus. Bija saslimusi kāda sieviete, kura inficējās citā valstī un tad atbrauca uz Latviju. Trakumsērga pirms gadiem tika apkarota diezgan vienkārši, kad Latvijas mežos ar lidaparātiem izkaisīja apēdamas vakcīnas. Meža dzīvnieki tās apēda un ieguva imunitāti. Baidīties par trakumsērgu, it sevišķi Kurzemē, nebūtu pamata. Ja nu novērots, ka kāds dzīvnieks izskatās nevesels un uzvedas netipiski, tad jāzvana PVD vai veterinārārstiem. Nesaku, ka trakumsērga vairs nav iespējama, taču tā vairs nav primārā versija, par kuru jāuztraucas.

Runājot par pilsētā redzētiem meža dzīvniekiem, varbūt uz pasauli jāsāk skatīties citādāk. Kāpēc mēs, cilvēki, domājam, ka daba pieder mums un mēs to kontrolējam? Pieļauju, ka ar tādiem pašiem uzskatiem dzīvo arī lapsas, caunas, eži, peles, vāveres, žurkas, vanagi un daudzi citi, ko sastopam pilsētā. Kāpēc lai arī viņi nebūtu pārliecināti – šī pasaule ir mana pasaule? Cilvēkiem patīk nošķirt savu teritoriju (pilsētu) un uzskatīt, ka tā pieder tikai mums un jebkurš svešais te nav vēlams. Dzīvniekiem kaut kur ir jādzīvo, un tie meklē jaunas mājas un barošanās vietas. Pilsēta par mājvietu tiek izvēlēta tādēļ, ka šeit ir vieglāki dzīves apstākļi. Kāpēc cilvēki pārceļas no laukiem uz pilsētu? Jo šeit viss ir tuvāk, ērtāk, vieglāk, izdevīgāk. Arī lapsai laukos ir grūtāk! Pilsētā valda lielāka pārticība un vieglāk tikt pie ēdiena. Tas pats sakāms par kaijām, vārnām un citu dzīvo radību.

Kāpēc pasakās, kas gadu simtiem vecas, lapsas sauktas par gudriem, izmanīgiem un viltīgiem dzīvniekiem? Tāpēc, ka tie ir rūpīgi vērojumi. Lapsa, kas par savu mājvietu izvēlējusies pilsētu, skatās, no kā viņai baidīties, no kā ne. Viņa saprot, ko var atļauties, kur iet, kur ne. Kaķi viņas neaiztiek, suņi respektē. Kāpēc nedzīvot? Ezerkrasts, jūras mala, parks, Karostas, Tosmares rajons – vietas taču pietiek. Vēl tas, ka cilvēkam patīk šķirot dabu: šis dzīvnieciņš ir mīļais, smukais, un tas – sliktais, nesmukais. Piemēram, vāveres un čūskas. Taču vai zināt, kādu postu vāveres nodara putnu ligzdām, ēdot olas un pat to mazuļus? Cilvēkam visu patīk vērtēt no sava skatpunkta un vadoties tikai no savām ērtībām, interesēm.

Dzintars Tīds, veterinārārsts