Šis gads taksometru nozarē jau atnesa kārtējās izmaiņas. Un būs vēl. Pirmais un svarīgākais, kas mūs nopietni ietekmē, ir jaunums, ka ar 2019.gada 1.janvāri nedrīkstēs būs taksometrs, kura dzinējs ir vairāk par 2 litriem. Vienalga, dīzelis vai benzīns. Izmeši ne vairāk par 150 miligramiem. 

Manā skatījumā tas nozīmē, ka Latvijā uz pusi tiks samazināts taksometru parks.

Protams, man ir iespēja mainīt mašīnu! Bet seko otrs jautājums. Tā kā mēs tagad esam individuālie komersanti, līzingā man jaunu mašīnu neviens nedod, jo individuālajam komersantam – taksistam, kura ieņēmumi nebūt nav lieli, līzingu nedod. Un tādu uzkrājumu, lai iegādātos jaunu auto, arī man nav. 

Protams, ir variants iegādāties lietotu auto. Taču te jāņem vērā tehniskie jautājumi. Ikviens, kuram no tehniskajām lietām kaut nedaudz ir saprašana, piekritīs, ka lietotu mazlitrāžas auto ir nesaprātīgi iegādāties, jo mazais dzinējs jau būs slodzē nobraukts, tam nav daudz rezervju.

Vēl viena nianse ir tā, ka prasība paredz, ka mašīna jānoformē uz individuālo komersantu. Tas, pirmkārt, nozīmē, lielākus nodokļus. Otrkārt, vai ir kāda atšķirība: mašīna reģistrēta uz mani kā privātpersonu vai individuālo komersantu? Tā tik un tā taču ir mana!

Ja nekas šajās prasībās nemainīsies, tad taksometru skaits Liepājā, tāpat kā visā Latvijā, samazināsies uz pusi. Negribu izteikties, cik kurai firmai mašīnu būs jāliek pie žoga, bet es noteikti būšu pie žoga.

Tas nekas, ka esmu izpircis licenci, ka esmu ieguvis taksometra vadītāja sertifikātu, ieguldījis tūkstošus, lai savu auto aprīkotu ar visām nepieciešamajām iekārtām, kam jābūt taksometrā. Nāk, lūk, likums, kas man aizliedz izmantot mašīnu. Piespiež iegādāties citu.

Tiesa, baumu līmenī ir gadījies dzirdēt, ka augustā šo likumu pārskatīs. Protams, mani tas neizbrīna. Bet kopumā cilvēki, kuri šos noteikumus ir pieņēmuši, manuprāt, pilnīgi nesaprot, kas ir automašīnas, ja par ko tādu var nobalsot!

Vienīgais arguments ir rūpes par tīru gaisu. Ļoti labi. Bet paskatāmies realitātē. Piemēram, Liepājā braukā ap 30 taksometru. Ko dara pārējie 3000? Tad jau jāliek krusts visiem!

Manuprāt, risinājums ir stingrāka kontrole kopumā. Mēs, taksometru īpašnieki, jau tā divas reizes gadā ejam tehnisko apskati. Un inspektori tur acīgi un uzmanīgi – atgāzes noteikti garām nepalaidīs. Ja es varu iziet apskati, tad taču viss kārtībā.

Paskatieties, kas notiek uz ielas! Brīžiem elpu rauj ciet pirms tevis braucošā vecā dīzeļa dūmi. Ventilatoriņš logu tīrītāju vietā reizēm nepieciešams, lai redzamību uzlabotu. Tad sāksim ar to, ja runājam par tīru gaisu!

Negribu apspriest to, vai lēmumi, kas attiecas uz taksometriem, ir politiski un vai, iespējams tiek lobētas taksometru firmas. Taču ļoti izskatās, ka taksometrus vispār grib izspiest. Ne tikai mūs, mazos individuālos. Arī lielajām firmām, stājoties noteikumiem spēkā, nāktos no aprites izņemt daudz transportlīdzekļu.

Nav saprotams, kāds ir mērķis. Ja grib no ielām un ceļiem izskaust taksometrus, tad vajag atklāti pateikt: mēs jūs negribam redzēt! Un viss. Tad kam ieguldījumi un nervu bojāšana?

Edgars Grīnbergs, taksists