Šogad projektos restaurēs divus priekšmetus. Viens ir muzeja krājumā esošā Jāņa Audriņa glezna “Tautumeita”, ko restaurēs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restauratore Dita Murziņa.

Viņai šim darbam piešķirta stipendija; gleznu restauratore projektu iesniedza kopīgi ar muzeju. 

Otrs priekšmets ir 19. gadsimtā izgatavotas apvienotās Aizputes pilsētas amatnieku un tirgotāju ģildes kurpnieku amata lāde. Tā nonāks restauratora Uģa Baļļas rokās.

Gleznu un lādi atjaunos Rīgā. Muzejā priekšmeti atgriezīsies gada beigās.

“Mums liels prieks, ka abiem projektiem piešķirts 100% finansējums. Pašvaldībai nav jāiegulda ne centa, bet tā saņems teicami restaurētus darbus,”

stāsta muzeja vadītāja Jolanta Berga.

“Katru gadu restaurējam kādu muzeja priekšmetu. Pagājušogad – 18. gadsimta vērtspapīru un naudas lādi, šogad būs amatnieku lāde un glezna. Abi priekšmeti pēc restaurācijas būs apskatāmi.

“Tautumeita” paredzēta Jāņa Audriņa jubilejas personālizstādei nākamajā gadā, bet lāde atgriezīsies modernizētā ekspozīcijā “Lielā iela”.”

Muzejs ik gadu īsteno vidēji trīs VKKF atbalstītus projektus. J. Berga atklāj, ka padomā ir vēl viens, kam pieteikumu sagatavos un iesniegs “Kurzemes kultūras programmā 2024”.

Vienlaikus norit pagājušā gada VKKF muzeju nozares attīstības mērķprogrammā atbalstītais projekts par jaunas ekspozīcijas “Lielā iela” iekārtošanu. Tā būs par Aizputi un Aizputes iedzīvotājiem 20. gadsimtā.

Ekspozīcijas iekārtošana jau sākusies, un novembrī to nodos skatītājiem vērtēšanai, sola Jolanta Berga. Šajā projektā Dienvidkurzemes novada pašvaldība piešķīra līdzfinansējumu.

“Tas būs lielākais prieka brīdis, kad ekspozīcija būs gatava,”

vadītāja jūsmo par gala rezultātu – ar multimediju tehnoloģijām modernizētu, interaktīvu un virtuāli uztveramu ekspozīciju, kas gan sekmēs muzeja attīstību, gan tā piedāvājumu konkurētspēju.

“Pastāvīgās ekspozīcijas vēstījumu veidos pilsētas galvenās ielas stāsts-ceļojums vairāk nekā gadsimtu senā pagātnē.

Tā izgaismo Aizputes un iedzīvotāju sadzīvi, to nacionālā sastāva, sociālā stāvokļa un kopto tradīciju izmaiņas. Tāpat sabiedriski politiskās dzīves līkločus, tirdzniecības, amatniecības un pilsētbūvniecības attīstību vienas ielas garumā,” J. Berga raisa iztēli.

Šobrīd no viņas zīmētā gan nav vēl nekā. IK “EM Dizains”, kas uzvarēja iepirkumā, pielāgo telpas.

Strādā trīs cilvēku komanda, kurā ir arī ekspozīcijas mākslinieciskās idejas autors, mākslinieks Egils Mednis.

“Viņi demontēja daļu starpsienas, lai varētu apvienot divas telpas, tagad līmeņo grīdu. Tā kā muzeja ēka ir vecs 18. gs. beigu kungu nams, reta vieta tajā taisna. Lai varētu ieklāt grīdas segumu, kā paredzējis mākslinieks, nostiprina tagadējo segumu.

Vecos dēļus caururbj, nostiprina pie nesošajām sijām, kas ir grīdā, kura, lai nešūpotos, līmeņota. Virsū līmē brusas, tad liks segumu, uz kura būs bruģējuma pārklājums saskaņā ar koncepciju,” vadītāja stāsta, ka nu muzejs ir putekļains, skaļš būvobjekts.

Uzziņai

Projekts “Aizputes novadpētniecības muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Lielā iela” modernizācija: ekspozīcijas izveide” saņēma 20 040 eiro finansējumu, kas bija lielākā VKKF 2023. gadā piešķirtā summa šajā mērķprogrammā. Pašvaldības līdzfinansējums ir 39 276 eiro.

Avots: Aizputes novadpētniecības muzejs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.