Rakstnieks Ēriks Hānbergs savu 90 gadu jubileju svin ar jaunu grāmatu par Liepājas puses laukiem
Rakstnieks Ēriks Hānbergs savu 90 gadu jubileju šogad nolēmis nosvinēt ar jaunu grāmatu par Liepājas puses laukiem, ko iemīļojis jau jaunības gados.
liepajniekiem.lv
Šoreiz viņš pievēršas cukurbiešu audzēšanai un cukura ražošanai Latvijā, tāpēc aicina iedzīvotājus dalīties atmiņās par pusgadsimtu, kurā audzēja un pārstrādāja saldās saknes.
“Trīs tējkarotes cukura” ir topošās grāmatas nosaukums.
“Vēsturnieki šaubās, vai tiešām Kārlis Ulmanis teicis, ka jāliek pie tējas un kafijas karotīte cukura par katru cukurfabriku Latvijā, vai arī viņam šis teiciens piedēvēts, tomēr tas ir simbols un patīkams salīdzinājums par varēšanu,” saka rakstnieks, kurš agrāk esot licis krūzītē tieši tik karotītes, bet nu jau ilgāku laiku – necik.
“Un tai pašā laikā ar lielu aizrautību rakstu grāmatu par cukuru,” viņš nosmejas.
Ideja autoru pavisam nejauši esot sasniegusi Otaņķos, vasarā staigājot pa jaunības dienu takām, kur viņu vedušas žurnālista gaitas un kur rakstnieks smēlies sižetus un prototipus saviem stāstiem.
Rakstnieks pats kopš bērnības ravējis un griezis cukurbietes. Reiz, jau strādādams Rīgā, uzprasījies uz talku Blīdenē.
“Griezu bietēm lapas uz dēļa ar dunci. Roka, pieradusi turēt tikai rakstāmrīku, sāka locītavā pampt. Pie medmāsiņas nāca gaismā, ka tas, kuram roka sāp, ir Hānbergs.
To uzreiz noziņoja, atbrauca Saldus rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks, kurš bija pārliecināts, ka laikraksta “Cīņa” lauksaimniecības nodaļas vadītājs ir ielavījies kolhozā, lai izpētītu aizkulišu dzīvi. Taču es tikai gribēju izprast talcinieku ikdienu,” pastāsta rakstnieks.
Sadarbojoties ar arhīvu pētnieku Andri Ziemeli, viņš atlasījis rakstus avīzēs un žurnālos, kur stāstīts par cukurbietēm un cukura ražošanu Latvijā.
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite gatavo gleznu un plakātu reprodukciju ciklu iekļaušanai grāmatā.
Ē. Hānbergs ir pārliecināts, ka dzimtu arhīvos ir saglabājušies dažādi cukura rūpala vēstures apliecinājumi – kāds līgums, apbalvojuma dokuments, fotogrāfijas un, protams, atmiņas, ko pastāstīt.
“Vēlos dzirdēt gan nopietnības, gan nenopietnības,” viņš uzsver. Esot gatavs arī aizbraukt ciemos un cilvēkus uzklausīt.
Ar rakstnieku var sazināties pa tālruni 29212025 vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.