Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gints Ešenvalds: Ar fotoradaru palīdzību tiek novērsti nopietni negadījumi

Gints Ešenvalds: Ar fotoradaru palīdzību tiek novērsti nopietni negadījumi
Foto: liepajniekiem.lv
14.01.2015 07:00

Gints Ešenvalds, VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks

Jebkurš radars – stacionārais fotoradars vai mobilais radars
– ir ļoti būtisks, jo samērā sarežģīti ir kontrolēt Ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpējus, kas izdara atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tehnoloģijas
attīstās.

Ideāls variants, protams, būtu, ja policijas darbinieki
regulētu satiksmi pilnīgi visos krustojumos. Tas būtu ideāli, jo regulējamos
krustojumos satiksmes negadījumi nevarētu notikt. Bet, ņemot vērā, ka cilvēku
resurss ir ierobežots, parādās tehnoloģijas. Ir izgudroti luksofori.

Šajā gadījumā tehnoloģijas ir fotoradari. Ātruma kontroli
veikt fiziski var policijas darbinieks ar radaru. Bet, lai atslogotu policijas
darbinieku darbu, lai policijas funkcija nebūtu tikai pārkāpumu konstatēšana un
vainīgo saukšana pie atbildības, bet lai policija varētu strādāt iedzīvotāju un
sabiedrības interesēs, palīgā nāk fotoradari.

Fotoradari nav nekas slikts, tā ir tikai apsveicama lieta.
Tie ir tehniskie līdzekļi. Ja ar fotoradaru tiks konstatēts pārkāpums, nebūs
šaubas, ka kaut kas darīts nepamatoti, ka kāds darbinieks, piemēram, ”uzēdies”.
Šādas situācijas pilnībā var izslēgt. Un kukuli fotoradaram arī neviens pat
nemēģinās dot. Pārkāpuma izdarītājs vienkārši saņems sodu par konstatēto
pārkāpumu.

Pozitīvs moments ir arī tas, ka fotoradars dod psiholoģisku
efektu – vadītāji samazina ātrumu, nepārkāpj noteikumus. Līdz ar to būs arī
mazāk negadījumu. Te būtiskākais ir noskaidrot vietas, kur satiksmes negadījumi
varētu notikt, lai tur izvietotu fotoradarus. Jāņem vērā arī laika apstākļi,
dažādi ceļa segumi un citi apstākļi. Tas ir ļoti atbildīgs moments: kurās
vietās fotoradarus uzstādīt.

Citu valstu pieredze rāda, ka pirms fotoradaru uzstādīšanas
tiek noskaidroti tā saucamie melnie punkti. Protams, to zina gan policijas
darbinieki katrā apkalpojamā teritorijā, gan CSDD, kas intensīvi pēta situāciju
uz ceļiem valstī. Protams, ka šīs vietas tiek iezīmētas.

Ja uzliks stacionāros fotoradarus, šajās vietās, protams,
vadītāji brauks lēnāk. Pabraukuši garām, palielinās ātrumu. Bet, kad palīgā
stacionārajiem nāk vēl arī pārvietojamie fotoradari, kuru uzstādīšanas vietas
vadītājiem nav zināmas, rezultāts būs daudz labāks.

Ir valstis, kur tiek uzstādītas radaru butaforijas. Arī mēs
par šo tēmu esam diskutējuši. Šāds solis tiek sperts, lai pēc iespējas vairākās
vietās novērstu nelaimes. Taču, ja cilvēks izdara satiksmes noteikumu
pārkāpumu, tad par to ir arī jāatbild.

Taču pats būtiskākais: cilvēkiem jāsaprot, ka, pārkāpjot
satiksmes noteikumus, tiek apdraudēta satiksmes drošība. Risks tiek radīts ne
tikai pašiem, bet arī citiem! Jāsaprot, ka fotoradari tiek izvietoti ne jau
tādēļ, lai valstij nāktu nauda. Tie tiek izvietoti pavisam cita iemesla dēļ! Paskatāmies,
kas notiek uz ceļiem! Kad analizē satiksmes negadījumus, izriet, ka to pamatā
ir būtiski pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, kad cilvēks vairs nespēj
nobremzēt un rezultātā ir smagās sekas, kā arī alkohols un apreibinošās vielas.

Mašīnas ar katru gadu kļūst aizvien jaudīgākas un
jaudīgākas. Aizvien palielinās arī jauno autovadītāju skaits, kuri izvēlas šīs
jaudīgās automašīnas. Acīm redzot, nespēj novērtēt situāciju, izvēlēties
atbilstošu braukšanas ātrumu. Tādēļ fotoradars patiesībā ir iekārta, ar kuras
palīdzību tiek novērsti nopietni negadījumi.

Cilvēki, kuri ir saņēmuši vēstules ar lūgumu nomaksāt sodu,
ļoti labi saprot, ka, vienu reizi maksājot sodu tas varbūt nav tik sāpīgi, bet,
ja vadītājs nofotografēts otro un trešo reizi, finansiālais stāvoklis liek par
sevi manīt un padomāt, vai atmaksājas spiest pedāli grīdā. Sods par ātruma
pārsniegšanu patiesībā ir sīkums salīdzinājumā ar sekām, kādas var būt.

Es pozitīvi raugos uz fotoradaru izvietošanu. Papētot citu
valstu pieredzi, jāsecina, ka tas sevi attaisno. Tas, ka pirmie 20 fotoradari
tiek uzstādīti Rīgā un tās apkārtnē, ir tikai pašsaprotami, jo tur satiksme ir
daudz intensīvāka  un arī iedzīvotāju
skaits ir daudz lielāks. Protams, ka galvaspilsēta ir primārā. Turklāt mums jau
viens mobilais fotoradars ir. Un kad pienāks laiks, būs arī stacionārie
fotoradari.

Mūspusē stacionāros fotoradarus būtu jāizvieto tur, kur
visbiežāk tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Proti, uz maģistrālajiem
autoceļiem, jo tieši tur bieži notiek arī satiksmes negadījumi.

Kas attiecas uz Liepāju, tad te ļoti lielu ieguldījumu
devusi pilsētas pašvaldība. Pēc katra iesnieguma, kas saņemts no iedzīvotājiem
un kur minēts, ka vadītāji kādā konkrētā vietā pārkāpj satiksmes noteikumus,
pašvaldība aicina operatīvo dienestu pie viena galda, lai risinātu situāciju un
domātu, kā panākt, lai pārkāpumi, kas apdraud gājēju vai velosipēdistu dzīvību,
tiktu novērsti.

Uz brauktuves tiek izveidoti mākslīgie paaugstinājumi jeb
sliekšņi. Ir arī reizes, kad pašvaldība lūdz policiju konkrētās vietās pilsētā
kontrolēt braukšanas ātruma ievērošanu.

Arī pilsētā būtu vēlams uzstādīt stacionāros fotoradarus uz
maģistrālajām ielām, kur nav iespējams izveidot ātrumvaļņus. Ļoti izteikti
atļautais braukšanas ātrums tiek pārsniegts Brīvības ielā. Atļautais braukšanas
ātrums šajā ielā ir 50 kilometri stundā, bet reti kurš brauc ar šādu ātrumu.
Turklāt šajā ielā nereti notiek arī satiksmes negadījumi.

Kaut jāatzīst, ka arī Brīvības ielā tieši pilsētas
pašvaldības nopelna dēļ negadījumu skaits ir samazinājies. Proti, Brīvības un
Cukura ielas krustojumā. Tas bija viens no bīstamākajiem krustojumiem, jo
lielgabarīta transportlīdzekļu nogriešanās uz Cukura ielu ierobežoja redzamību.
Pateicoties satiksmes organizācijai pēc krustojuma rekonstrukcijas, šis risks
ir novērsts. Liepājas pašvaldība rūpējas par ceļu satiksmi pilsētā, tā nu ir
tiesa.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz