Dzintara sējēja un zīmola “‘Noķerts Liepājā” izveidotāja, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” Liepājas nodaļas vadītāja, Ilze Vainovska titulam ”Gada liepājnieks 2017” nominēta par Liepājas pilsētas un nacionālās vērtības – dzintara – popularizēšanu Latvijā un pasaulē.

”Man pašai 2017.gads bija ļoti intensīvs un bagāts,” atskatoties uz pērno gadu, atzīst Ilze: ”Īstenībā izvirzīšana nominācijai, manuprāt, ir tikai loģiska, ja tas neskan pārāk bezkaunīgi. Tāda publicitāte, kāda man bija pagājušajā gadā, nekad iepriekš nav bijusi.”

”Lielā mērā tas saistīts ar ”Swedbank” projektu ”Meistars 21.gadsimtā”, kur izturēju konkursu un kur mūs apmācīja digitālajos jautājumos – kā izmantot savā darbā sociālos tīklus un tamlīdzīgi,” viņa turpina: ”Esmu izveidojusi mājaslapu, tas vairojis publicitāti. Tāpat mani aizvien biežāk pamanīja saistībā ar dzintara ķeršanu. Tas ir jauns skats uz jau ierastu un tradicionālu lietu kā dzintars.”

”Joprojām šajā jomā, kā ideju attīstīt tālāk, saskatu potenciālu, jo viss joprojām nav ne apzināts, ne īstenots,” viņa uzsver.

Aicināta nosaukt būtiskākos pagājušā gada notikumus sev pašai, viņa stāsta: ”Pirmkārt, ”Swedbank” projekts, kura ietvaros bija gan teorētiskas, gan praktiskas apmācības. Arī publicitāte, uzstājoties radio un televīzijā. Sižets ar manu piedalīšanos bija Dienvidkorejas televīzijā. Arī Francijas un Ķīnas televīzijās. Filmējos arī sižetā par Liepājas menciņiem, kas bija vērā ņemama pieredze.”

”Otrkārt, dažādie festivāli,” viņa turpina: ”Piedalos ne tikai ar iesietajiem dzintariem kā amuletiem. Pievienotā vērtība ir latviskā dzīvesziņa, ekoloģiskā un mīlestības pilnā nevardarbīgā pasaules uztvere. Ar lieliem panākumiem piedalījos festivālā Brīvdabas muzejā, par ko man liels prieks. Tad festivāls Jelgavā, kur droši vien piedalīšos arī šogad.”

Un pasmaida: ”Trīs lietas – labas lietas. Trešais, kas mani pašu iepriecina, – rosīgāki kļuvuši ne vien esošie dzintara ķērāji, bet var just, ka nāk klāt jaunas asinis. Ir interese gan par nodarbi, gan par to kā laika pavadīšanu. Liepājai tas ir būtiski, jo Liepājā dzintara ķeršana ir ekskluzīva iespēja. To nevajadzētu pamest novārtā.”

Viņa domā: ”Tā kā mums ir Liepājas himnas skulptūras, ar laiku varētu būt vēl viena skulptūra – dzintara ķērājs. Ar ķeseli. Cilvēki varētu izmantot iespēju fotografēties. Manuprāt, tā ir laba ideja.”

Uz jautājumu, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam cilvēkam, lai viņš zīmolu “Noķerts Liepājā” ne vien radītu, bet plašā pasaulē palaistu, Ilze, pirms atbild, padomā: ”Protams, vispirms ir vajadzīga ideja, tad – drosme to īstenot. Taču es pirmajā vietā gribu likt dzīvesprieku, kas man ir ļoti svarīgs.”

Un turpina: ”Tas ir iekšējās enerģijas avots, kas rodas no saprašanas par lietu kārtību. Ideja rodas, kad cilvēkam dzīve patīk un viņš to vēlas piepildīt ar vēl lielāku prieku, ar vēl lielāku jēgu. Ne tikai sev, bet arī citiem.”

Proti, ja cilvēks dara to, kas viņam ir sirds darbs un rada prieku, tad darbs vedas daudz raitāk: ”Ja darbs sagādā prieku man, tad tā rezultāts noteikti sagādās prieku vēl kādam. Mēs, protams, esam dažādi, bet ir kopīgas lietas, kas var sagādāt prieku. Ja kaut kas sagādā prieku man, tad kāpēc lai par to nepriecātos kāds cits, kurš šo lietu vēl nav pamanījis?”