Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ivars Vītols: Lai saglabātu šo vēstures dienu, vajag to pārrunāt ar saviem tuvākajiem

Rīt aprit 72 gadi kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad no Latvijas uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 42 000 nevainīgu cilvēku. Otro gadu šīs latviešu tautas sēru dienas atcere notiks bez ierastajiem pasākumiem izvešanas vietās, kas pulcēja uz satikšanos pašus represiju upurus, viņu piederīgos un jauniešus, kuriem izvestie ļaudis dzīvās vēstures stundās stāstīja par šo samērā neseno un baiso vēstures lappusi, lai piemiņa neizzustu.

Ivars Vītols: Lai saglabātu šo vēstures dienu, vajag to pārrunāt ar saviem tuvākajiem
Foto: Egons Zīverts
25.03.2021 06:00

"Kurzemes Vārds"

Kad notika 1949. gada 25. marta izsūtīšana uz Sibīriju, man bija sešarpus gadi, brālim – četri. Mūs izsūtīja kopā ar omammu.

Visa pasaule tagad ir nostādīta kovida priekšā – pulcēšanās nevar notikt, ir jāievēro tas, ko valdība ir lēmusi un kas mums visiem tikai nāk par labu.

Tā mums 25. marts bez piemiņas pasākuma pagāja jau pagājušo gadu. Pagastā atceras mūs, kas manā ciemā uz vienas rokas pirkstiem vairs saskaitāmi.

Parasti Bunkas pagastā, kur dzīvoju, piemiņas brīdis notiek Krotē. Mans ceļš sākās no Tores stacijas Grobiņas novadā.

Tā ka šogad došos uz turieni. Sniegpulkstenītes te izlīdušas – paņemšu vienu sauju ar tām, aizbraukšu, pastāvēšu, noņemšu cepuri.

Individuāli nevienam nav aizliegts aizbraukt uz kādu piemiņas vietu, no kurienes savulaik sākās izvešanas ceļš.

Ja ir bērni un mazbērni pie mājas, savā ģimenē, parunāt ar viņiem, pastāstīt. Ja viņus tas interesē.

Bet es uzskatu, pat ja neinteresē, vajag to dienu pieminēt, citādāk ar laiku šīs dienas izzudīs.

Mēs, represētie, esam tāda organizācija, kas iet un ies tikai mazumā. Paliekam ar katru gadu arvien mazāk.

Lai saglabātu šo vēstures dienu, vajag to pārrunāt ar saviem tuvākajiem.

Cilvēkiem ir jāpieturas pie šīs tradīcijas – pie atceres. Ja vien mēs paši, represiju upuri, tagad neatcerēsimies šīs dienas, tad pārējiem tas nebūs turpmāk vajadzīgs, un nevienam ar varu piespiest nedrīkst.

Tagad tikšanās notikt nedrīkst, bet nevienam nevar liegt aiziet uz piemiņas vietām. Ne jau katrs aizies, bet tie, kuri to uzskata par pienākumu.

Ivars Vītols,1949. gada 25. marta represētais

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz