Kamēr Talsu pusē joprojām ir arī skolas, kuras ar bažām raugās uz iecerētajām pārmaiņām izglītības jomā, Talsu 2. vidusskola tām pagājusi solīti pretī, labprāt piedaloties Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”, lai nebažītos, bet būtu starp tiem, kuri jauno izglītības modeli veido.

Sarunā tiekos ar Talsu 2. vidusskolas direktora vietniecēm izglītības jomā – Eviju Ozolu, Ivetu Rorbahu un Lieni Katlapu. Viņas ir pārliecinātas, ka skola izvēlējusies pareizo ceļu. “Ja gribam pārmaiņas, jāiesaistās! Labāk ir paust savu viedokli, nevis gaidīt, kad uzbūvēs gatavu modeli, un pēc tā strādāt. Pasaule mainās, mēs maināmies – nevaram palikt tur, kur esam šodien,” atgādina L. Katlapa. “Gribas teikt, ka tā ir mūsu skolas tradīcija – vērst uzmanību uz jauninājumiem, ko mācību procesā varam ieviest. Šo apziņu vēlamies nodot pārējiem skolotājiem – ka arī viņi ir līdzdalīgi šajā procesā, ko sauc par izglītības reformu,” atzīst I. Rorbaha. Projektā tieši iesaistīta puse skolotāju, otrai pusei piedaloties neformāli, tāpēc notiekošais attiecas uz visiem, veidojot kopīgu virzienu.

Talsu 2. vidusskola piedalās gan sākumskolas, gan pamatskolas un vidusskolas aprobācijas grupā, un direktora vietnieces izglītības jomā atzinīgus vārdus velta skolotāju apmācībām, ko nodrošina dalība projektā. Tās sniedzot apliecinājumu, ka skolotāji savā profesionālajā darbībā dodas pareizajā virzienā, stiprinot komandu, uzturot sadarbību starp dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, mudinot ģenerēt idejas un kopīgi iesaistīties darba plānošanā. “Komanda sanāk kopā, analizē, kas ir bijis, kur esam tagad, kur jāvirzās, lai būtu vēl labāk, un tad strādā pie izvirzītajiem uzdevumiem,” stāsta L. Katlapa.

I. Rorbaha un E. Ozola projektā ir arī ekspertes standarta un programmu izstrādē, viņas uzsver, ka apmācībās neviens nedod gatavu recepti, pasakot, ka turpmāk būs jādara tā un ne citādi. “Katrai skolai tiek piešķirta autonomija domāt tieši par savai situācijai piemērotāko modeli: mums šobrīd vajag šādi! Citai skolai ir tā, kā der viņiem! Esam pārāk pieraduši, ka mums priekšā noliek kaut ko gatavu, bet te iedod ideju, pasaka uzdevumu, rosina domāt,” salīdzina E. Ozola. “Tiek iedots virziens, bet ceļš uz to jāmeklē pašam, liekot lietā savas kompetences,” skaidro I. Rorbaha.

Domājot par caurviju prasmēm, kas vieno visus mācību priekšmetus, šī skola izvēlējusies divas: sadarbību un pašvadību. “Akcentējam sadarbību skolotāju vidū, skolēnu vidū, skolotāju, skolēnu un vecāku vidū, sabiedrībā un vietējā kopienā. Tas ir ļoti plašs spektrs, kas ietver arī mūsu sadarbības partnerus ārpus Latvijas. Savukārt pašvadība ir atbildība un līdzdalība mācību procesā, ievērojot akcentu pārbīdi, ka arī skolēns ir iesaistīts zināšanu apguvē. Skolotājs nav vienīgais, kurš māca. Viņš palīdz skolēnam mācīties, bet skolēnam pašam ir jāsaprot mērķis un jāprot virzīt savu mācīšanos. Teorētiski tas būtu tikai normāli, bet praksē tas ir izaicinājums. To, ka bez pašvadības spējas nevaram iztikt, redzam pieauguša cilvēka dzīvē. Tāpēc ir svarīgi skolēnam šīs prasmes iedot jau skolā,” uzsver I. Rorbaha.

“Mums visu laiku jādomā par to, kāds skolēns būs, pabeidzot skolu. Šobrīd runā par situāciju, ka pirmklasniekiem, kuri tagad uzsāk mācības, profesijas lielākoties vēl nemaz nav radītas. Tāpēc ir svarīgi sagatavot skolēnus kļūt par tādiem pieaugušiem cilvēkiem, kuri saprot, ko darīt ar to zināšanu bagāžu, kas viņiem ir,” secina E. Ozola.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.