Mana pieredze rāda, ka jaunatnei interese par vēsturi ir
milzīgi liela. Tādēļ mēs, Latviešu strēlnieku apvienība, savu iespēju robežās
arī cenšamies jauniešus aizvest uz dažādām nozīmīgām vietām, piemēram, parādīt
un pastāstīt par Ziemassvētku kaujām, atzīmējam arī Lāčplēša dienu un ik gadu
notiek, manuprāt, ļoti labs pasākums – Lāčplēša balvas izcīņa.

Šajās sacensībās jaunatne rāda savu drosmi un varēšanu,
turklāt tas notiek Beberliņos, kur agrāk faktiski tās kaujas arī ir notikušas.
Svarīgākais ir ieinteresēt publiku un, kā rāda laiks, ar katru gadu Lāčplēša
balvas izcīņā piedalās arvien vairāk jaunsargu un skolēnu.

Šobrīd šajās sacensībās ir pārstāvēta Kurzeme, bet ir
radusies doma izvērst šīs balvas izcīņu visā Latvijā. Prieks, ka Kurzeme ir
plaši pārstāvēta – dalībnieki uz šejieni brauc arī no Kuldīgas, Tukuma,
Talsiem, Rojas un Saldus.

Faktiski mūsu biedrības organizētajos pasākumos vienmēr
ir iesaistīta arī Jaunsardze, domāju, vairāk vajadzētu iesaistīt arī skolu
jaunatni, jo arī skolās ir ieinteresēti cilvēki un skolēni, kam vēsture
interesē, arī no krievu skolām jūtama atsaucība. Tas viss ir ļoti labs sākums
un noteikti iesāktais ir jāturpina.

Skolu jaunatnei interese par vēsturi ir, tikai to
vajadzētu pacelt jaunā līmenī. Skolēni līdz apmēram septītajai, astotajai
klasei vēl ir klausītāji, tomēr vecāko klašu skolēniem interese ir jau
noplakusi. Bet tā ir noplakusi tikai tādēļ, ka vēsturi tā īsti nopietni neņem.
Tā nevar teikt par visiem, tomēr daudziem interese zūd, kad viņi kļūst lielāki.

Pirms neilga laika ar jauniešiem braucām uz Stūra māju un
apmeklējām arī Brāļu kapus. No sešiem jauniešiem neviens līdz šim nebija bijis
Brāļu kapos, visiem lielas acis. Daudz atkarīgs arī no ģimenes, vai par šiem
jautājumiem runā. Lielākoties tomēr ir tā, ka braucot kaut kur ir citas
izklaides paredzētas, veikali un nevis kaut kas saistīts ar vēsturi.

Protams, to nevar teikt par visiem, ir arī labi piemēri.
Jāsaprot, ja mēs paši bērnus nevedīsim, nestāstīsim un nerādīsim, tad arī
viņiem nebūs interese un zināšanu līmenis būs zems. 

Šobrīd skolās ir ļoti vāja un virspusīga vēstures
programma, tādēļ mēs, sabiedriskās organizācijas, cenšamies kaut ko darīt
lietas labā, bet, protams, arī tas ir daudz par maz. Vairāk ir visādas runas,
bet darbi ir ļoti minimāli.

Piemēram mēs, Latviešu strēlnieku apvienība, nākamgad
plānojam vismaz Liepājas skolu vēstures skolotājus sapulcināt vienkopus un
organizēt seminārus, kurus vadītu zinoši un labi vēsturnieki. Jāmeklē zinoši
vēsturnieki, domāju, ka varētu veidot sadarbību ar muzeju, jo muzeja darbinieki
tomēr ir augstāka līmeņa un varētu sniegt skolotājiem jaunas zināšanas.
Savukārt skolotāji tālāk varētu izglītot skolēnus. Ja vēsture ir skolotāja
aicinājums, tad viņš arī tālāk visu savu gudrību nodod skolēnam.