Lielā boksa cīņas uz jaunajiem
sportistiem atstāj iespaidu. Viņiem tas, protams, liekas kaut kas aizraujošs.
Jaunieši neko tādu nav redzējuši, un no tā var mācīties. Pats galvenais jau ir
parādītā cīņas griba. Redzēt, kādi ir paņēmieni, kāda ir aizsardzība. Tas viss
ir redzams profesionālu bokseru darbībās. Viss ir noslīpēts. Jaunajiem mutes ir
vaļā – pēti un brīnies. Tā kā pagājušo reizi man teica: nu ja, Briedis tādu
vienu sitienu izdarīja, un tas bija gar zemi. Bet cik Mairis pie tā sitiena ir
strādājis! Šādas cīņas jau pie mums vispār ir retums, tādēļ esmu iepriecināts
par to, ka iespējams gūt tādu baudu savās mājās. Vērtīgi.

Par pagājušo gadu jau no sportiskās
puses neko daudz nevar sacīt, ja tik ātrā tempā uzvar. Kā teikt, četri raundi
jau nav divpadsmit. Pēc četriem raundiem jau neko nevar secināt. Mairis bija
spēcīgāks. Šoreiz pretinieks droši vien ir labāks. Domāju, ka cīņa būs sīvāka.
Beļģis ir daudz vairāk pieredzējis nekā visi iepriekšējie. Arī čehs pērn bija
pieredzējis, bet lielākā daļa no tādiem jau iet uz norietu. Cīņu ir vairāk nekā
Briedim, bet nu nav vairs tā asuma. Mairim jau arī meklē tādu pretinieku, lai
viņš pamazām varētu tikt uz augšu.

Līdz tādam līmenim, kāds ir Briedim,
arī citi var izaugt, bet tur ir daudz jāziedo. Ja tevi sponsorē un velk uz
augšu, tad vari cīnīties, iet un trenēties divreiz dienā. Bet, ja nav iztikas,
kā tu to darīsi? Pie naudas lietām ir ļoti jāpiestrādā. Katrs, kas ievelk
bokseri tajā dīķī, taisa atkal savu piķi. Tā virtuve ir jāizkož. Bet
izaugt var, kāpēc ne?