Kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada sākumā Krievija, neraugoties uz pastāvīgi augsto inflāciju un vājo rubļa kursu, ir palielinājusi ieroču ražošanu un ieguldījusi milzīgus līdzekļus savā militārajā mašinērijā.

Dokumentā teikts, ka aizsardzības izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs par vairāk nekā 68%, sasniedzot gandrīz 10,8 triljonus rubļu (105,5 miljardus eiro), kas ir aptuveni 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vairāk nekā sociālajai politikai paredzētie izdevumi.

Aizsardzības izdevumi 2024.gadā būs aptuveni trīs reizes lielāki nekā izdevumi izglītībai, vides aizsardzībai un veselības aprūpei kopā, liecina aģentūras AFP aprēķini.

“Ekonomiskās politikas fokuss mainās no pretkrīzes programmas uz valsts attīstības mērķu veicināšanu,” teikts Krievijas Finanšu ministrijas dokumentā. Tajā norādīts, ka tas ietver “valsts aizsardzības spēju stiprināšanu” un četru Ukrainas apgabalu – Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas – “integrāciju”. Krievija pērn paziņoja par šo apgabalu aneksiju. Lielākā daļa pasaules valstu nelikumīgo aneksiju neatzīst.

Aizsardzības izdevumu palielināšana notiek laikā, kad Krievijas centrālā banka brīdinājusi, ka 2023.gada otrajā pusgadā ekonomikas izaugsme palēnināsies, un inflācija pārsniegs bankas noteikto mērķi – četrus procentus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas amatpersonas lielākoties noniecina kara ekonomiskās sekas, apgalvojot, ka Krievija lielā mērā ir pārdzīvojusi Rietumu sankcijas.