Kristiāns Brūvers: Ja cilvēki būs pārgalvīgi, neviens viņiem nepalīdzēs
Kristiāns Brūvers, Liepājas pludmales Glābšanas dienesta vadītājs
Šodien, 15.maijā, tradicionāli sākas kārtējā peldsezona un
mēs, pludmales glābēji, atsākam darbu. Protams, ūdens vēl nav gana silts, arī
gaisa temperatūru vēl nesola augstu, līdz ar to rēķināmies, ka ievērojams
apmeklētāju pieplūdums pludmalē sezonas sākumā vēl nebūs. Bet mēs peldsezonai
esam gatavi.
Strādāsim tāpat, kā pēdējos piecus sešus gadus. Pludmales
glābšanas dienestā nemainīgi strādās kopumā astoņi cilvēki – pa četriem vienā maiņā.
Mūsu uzraudzībā ir divas pludmales – centrālā un Dienvidrietumu, kurām abām
šogad atkal ir piešķirti Zilie karogi. Līdz ar to četriem cilvēkiem jārūpējas
par pludmali divu kilometru garumā no pulksten desmitiem rītā līdz desmitiem
vakarā.
Protams, galveno uzmanību pievērsīsim peldētāju drošībai.
Gan bērniem un pārlieku pārgalvīgiem peldētājiem, gan arī tiem, kuri par katru
cenu vēlēsies doties peldēties, būdami reibuma stāvoklī.
Kaut sekundāri, tomēr pludmales glābēju kompetencē ir arī
suņu īpašnieku saukšana pie kārtības pludmalē, jo šī problēma joprojām ir
aktuāla. Un, protams, raudzīsimies uz visu, kas notiek krastmalā – kā tiek
ievēroti smēķēšanas noteikumi, vai netiek pārkāpti alkohola lietošanas
noteikumi.
Atskatoties uz pagājušā gada peldsezonu, kad visvairāk laika
un cilvēkresursu glābējiem bija jātērē noklīdušu bērnu meklēšanā, tomēr
jāatzīst, ka ar katru gadu cilvēki tomēr aizvien vairāk sāk ievērot pludmales
noteikumus, respektē pludmalē izvietoto informāciju un informatīvās zīmes,
bojas. Un tas priecē.
Protams, pārgalvīgie ir bijuši un būs vienmēr! Bet lielākā
daļa pludmales apmeklētāju kļuvuši apdomīgāki, un par to viņiem pienākas
uzslavas.
Taču joprojām nereti noklīst mazuļi. Šādas situācijas
visbiežāk gadās, kad pludmalē ir liels apmeklētāju skaits. Un tad pludmales
glābējiem ir papildus slodze. Tādēļ lūdzam vecākus pieskatīt savas atvases,
pievērst tām nopietnāku uzmanību. Jo pretējā gadījumā pludmales glābējiem
jāziedo resursi pazudušo bērnu meklēšanā piekrastē un kāpās, un tajā pašā laikā
mēs esam spiesti novērsties no saviem primārajiem pienākumiem – glābšanas uz
ūdens.
Pludmales glābēju viskarstākā vēlēšanās būtu, lai būtu pēc
iespējas mazāk negadījumu. Kaut jau pēdējos padsmit gadus, kopš strādājam
pilsētas pludmalē, nopietnu nelaimes gadījumu nav bijis, tomēr mēs aicinātu
pludmales apmeklētājus pašiem būt pēc iespējas uzmanīgākiem, nepārvērtēt savas
spējas.
Jo glābēji katram klāt tomēr nevar izstāvēt. Viens ir tas,
ka glābēju ir tik, cik ir, un arī viņi ir tikai cilvēki. Taču glābēji varētu
būt arī pa desmit ik uz simts metriem, taču, ja cilvēki paši būs pārgalvīgi un
vieglprātīgi, neviens viņiem nepalīdzēs.