Intervija ar valodnieci, Liepājas Universitātes profesori, filoloģijas doktori Lindu Lauzi.

– Dzimtā valoda. Kādas ir tās galvenās vērtības?

– Tā ir pirmā ģimenē apgūtā valoda, kurā iespējams izteikties vispilnīgāk – saprast jokus, melno humoru, ironiju.

Interesanti, ka bērnībā apgūta izloksne vai kāds konkrēts izloksnes vārdu lietojums, izruna cilvēkam saglabājas visa mūža garumā.

Latvietim dzimtā valoda noteikti saistās ar identitāti, tās savstarpēji nav nošķiramas vai atrautas viena no otras.

Grupas “Līvi” dziesma “Dzimtā valoda” ļoti spēcīgi formulē to, ko nozīmē dzimtā valoda.

– Centieni izskaust krievu valodu latviešu valodas pozīcijas dara stiprākas?

– Latviešu valodas pozīcijas šobrīd patiešām kļūst stiprākas. Jāuzsver, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu.

Sociolingvistikas teorijā ir ļoti nozīmīga shēma, pēc kā tiek vērtēts, vai valoda ir dzīvotspējīga un vai tā pastāv.

Mūsdienu latviešu valodai ir jākonkurē ar tik lielām valodām kā angļu un krievu, lai gan pēc lietotāju skaita arī latviešu valoda nav maza.

Cita valoda nenoturas kādā teritorijā tad, ja konkurences situācijā valsts valodai dod priekšroku. Tas ir ļoti svarīgi šajā situācijā, kad mēs atsakāmies no krievu valodas.

Latvijā ļoti ilgu laiku bija saglabājusies šī nevienlīdzīgā divvalodība, īpaši sadzīvē.

Ir ļoti skumji redzēt, ka cilvēki apkalpojošā sfērā vēl nav pamanījuši šo jauno situāciju un, dzirdot, ka kādam ir akcents, runājot latviešu valodā, tāpat pāriet uz krievu valodu.

Tāda privilēģija kā šo pacientu un klientu apkalpošana krievu valodā no sociolingvistikas teorijas un prakses viedokļa nav pareiza. Šajā jautājumā atbalstu šķietami agresīvo Liānas Langas kampaņu.

Kopš 90. gadiem esam lūguši: “Runāsim latviski!”

Ar lūgumiem esam panākuši kārtību likumdošanā un noteikumos, vislielākā nozīme mūsdienās ir tam, kā cilvēks latviešu valodu lieto ikdienā, individuāli.

– Vai anglicismi jauniešu vidū nav nākamais drauds latviešu valodas deformācijai?

– Jauniešu valoda visos laikos bijusi īpašs valodas paveids, kas raksturīgs tieši jauniešiem. Visos laikos viņi radījuši jaunus vārdus.

Varam cerēt, ka līdzīgi kā iepriekšējās paaudzēs jaunieši, veidojot savu profesionālo karjeru, nonāks darba vietā un valodu izkops.

Runājot par anglicismiem,

vairāk uztrauc kultūras cilvēki, kuri publiskās intervijās nespēj atrast īsto latviešu valodas vārdu un lieto anglicismus kā pašu par sevi saprotamu valodas sastāvdaļu.

Tas ir bīstamāk. Liepāja tomēr būs kultūras galvaspilsēta, mums būtu par to jāpiedomā.

– Kā nosargāt tīru valodu? Vai tas maz ir iespējams?

– Mūsdienās nav iespējams iztikt bez neviena svešvārda.

Valsts valodas pētījumu programmā veiktie pētījumi liecina, ka mēs joprojām izjūtam latviešu valodas sistēmu. Tas ir ļoti svarīgi.

Ģenitīvs nav miris, cilvēki joprojām to lieto.

Tas gan atkarīgs no cilvēka valodas izjūtas, es varu pateikt adresi un ielu, kurā dzīvoju, tomēr, tiklīdz jānosauc kāda iestāde, nezin kāpēc lokatīvs pazūd un gribas izmantot prievārdu “uz”.

Gramatika ir valodas mugurkauls, bez tās nevar.

– Kā redzat latviešu valodas tālāko attīstību?

– Gribētu cerēt, ka valodniekiem izdosies vairāk sadarboties ar sabiedrību, rūpēties par tās informētību un mazināt pārpratumus.

Reizēm sabiedrībā jūtams aizvainojums, neizpratne par to, kādēļ nepieciešami jauni vārdi.

Kad vārds “sāļvira” tika pasludināts par gada vārdu, uzreiz tika pausts viedoklis, ka nu vajadzēs pārveidot visus ēdienu nosaukumus.

Šajā gadījumā tas nav valodnieku ieteikums, bet atspoguļo tautā valdošos radošuma procesus, kas vērtējami pozitīvi. 

Ļoti jācer, ka tuvākajos gados palielināsies atbalsts gan valodas pētījumiem, gan štata vietām. Joprojām nav neviena valodnieka, pie kura varētu vērsties, lai ātri risinātu vajadzību pēc jauna vārda vai termina.

Tā būtu iespēja, sadarbojoties ar sabiedrību, stiprināt dzimto valodu profesionālā līmenī. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.