LMT skaidro, ka projekta mērķis ir izstrādāt divu režīmu – mobilo sakaru un satelīta – IoT System-on-Module (SoM) risinājumu, kas ļaus ierīcēm pēc nepieciešamības pārslēgties starp mobilajiem tīkliem un satelītiem, izmantojot vienu moduli.

Daudziem IoT risinājumiem loģistikas, lauksaimniecības, vides monitoringa un citās jomās sekmīgam darbam ir nepieciešams spēcīgs un stabils mobilo sakaru pārklājums, kuru plašās teritorijās visā pasaulē vēl arvien nav iespējams nodrošināt.

Tas rada būtiskas grūtības nozarēm, kuras arvien vairāk paļaujas uz sensoriem, automatizāciju un reāllaika monitoringu. Ja ierīces zaudē savienojumu, tiek pazaudēti dati, sistēmas nespēj reaģēt un darbības izmaksas pieaug.

LMT un ESA kopīgais projekts paredz nākamās paaudzes savienojamības attīstību, izstrādājot vienotu IoT moduli, kas darbosies gan mobilajos tīklos, gan satelītu tīklos, nodrošinot ierīču savienojamību gandrīz jebkur.

Nākamā gada laikā paredzēts izstrādāt funkcionējošu prototipu, kas spēj izmantot gan zemes mobilo sakaru tīklus (piemēram, LTE-M un NB-IoT), gan satelīta savienojamību (NTN), automātiski un nemanāmi pārslēdzoties starp tiem ar minimālu enerģijas patēriņu.

Modulis būs izmaksu ziņā efektīvs, piemērots dažādiem ierīču tipiem un papildināts ar viegli lietojamu programmatūras izstrādes komplektu, lai izstrādātājiem nebūtu jārisina sarežģīti konfigurācijas jautājumi.

Tas savukārt paver plašas iespējas satelīta IoT risinājumu tirgus attīstībai un stiprina Eiropas un Latvijas tehnoloģisko suverenitāti, attīstot vietējās kompetences nākamās paaudzes bezvadu un kosmosa sakaru tehnoloģijās.

LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis skaidro, ka daudzas ierīces joprojām ir pārāk sarežģītas, pārāk dārgas vai nav pieejamas tirgum nepieciešamajos formātos, it īpaši zemas enerģijas IoT risinājumiem.

LMT novērš šo galveno šķērsli, izstrādājot moduli, kas spēj nodrošināt savienojamību pilsētā, laukos un tālu ārpus ierastā mobilo sakaru pārklājuma bez nepieciešamības izmantot divas atsevišķas ierīces vai sarežģītas konfigurācijas.

“Tas ne tikai rada jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem iesaistīties ESA un ES drošas savienojamības programmās, bet arī ļauj Latvijai ieņemt nozīmīgāku lomu Eiropas kosmosa un telekomunikāciju inovāciju ekosistēmā: tieši šeit tiek izstrādātas svarīgas tehnoloģijas strauji augošam globālajam tirgum, un Eiropa tādējādi iegūst lielāku noturību, drošākus sakarus un konkurētspējīgāku industriju,” pauž Pūķis.

ESA ir starpvaldību organizācija, kas apvieno Eiropas valstis kopīgos kosmosa industriālos, satelītu tehnoloģiju un progresīvas savienojamības risinājumu attīstības projektos.

Šajā projektā ESA pārziņā būs stratēģiskā vadība un saskaņošana ar Eiropas Satelītu savienojamības attīstības ceļvedi.

Pārējie projekta partneri ir Spānijas Zemes orbītas satelītu operators “Sateliot”, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs VIRAC.

Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atverot uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām iespējas attīstīt inovatīvus kosmosa tehnoloģiju projektus.

Jau vēstīts, ka LMT koncerns 2024. gadā strādāja ar 308,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 6,1% un bija 34,038 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas “Telia Company” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, pa 23% akciju pieder SIA “Tet” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), bet 5% – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”).

“Telia” ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) par visu tai piederošo SIA “Tet” un LMT akciju pārdošanu. Pēc “Telia” piederošo daļu izpirkšanas un stratēģiskā investora piesaistes visām darījumā iesaistītajām pusēm – “Latvenergo”, LVRTC, “Possessor” un stratēģiskajam investoram – varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.