Kultūra uz veloceliņiem jau ir sen apspriesta tēma. Manuprāt, situācija uzlabojas, cilvēki arvien vairāk aprod ar velosipēdistiem, jo šī kultūra kļūst populārāka, kaut arī velo vārds bieži tiek ķengāts.

Cilvēki sāk saprast, mācīties, kas ir ļoti pozitīvi. Vispār satiksmes kultūra uzlabojas, tajā skaitā arī velokultūra.

Ir būtiski atzīmēt to, ka sabiedrības uzvedību ietekmē arī pareiza infrastruktūra. Uzvedību un, piemēram, incidentu risku, var viegli atrisināt, uzlabot, loģiski plānojot infrastruktūru, lai satiksmes dalībniekiem būtu mazāka saskare vienam ar otru.

Satiksmes dalībnieku saskarsmes iespējas, krustošanās vietas, augstumi, stabi, un citas lietas mums smagi pieklibo. Mēs te dzīvojam kā tādi neandertālieši, būvējam visu pa stulbo un tad analizējam, kā uzlabojas uzvedība.

Tas ir kā iestādīt šķību koku un domāt, kādēļ tas ir šķībs. Vajadzēja iestādīt taisni, piesiet mietiņu, lai tā arī aug. Ja ir tā sabūvēts celiņš, mēs nekādu paradīzi nevaram gaidīt. Protams, varam teikt, ka vajag vienam otru cienīt – tā tas arī ir.

Bet tad, kad uzbūvēs normālu infrastruktūru, par šo vairs nebūs jāsatraucas.

Respektīvi, uzvedība uz veloceliņiem būtu daudz labāka, ja loģiskāk būtu būvēta infrastruktūra. Piemēram, uz Zirņu ielas nezinu, kā pareizi uzvesties, jo tur var nomirt. Par kādu uzvedību varam runāt, ja sabūvēts viss ir stulbi? Mēs nemaz labāk nevaram uzvesties, ja infrastruktūra mūs piespiež tādiem būt.

Ar to, kas mums ir, labāk jau paliek. Ja viss būtu saprātīgi uzbūvēts, mums vispār nebūtu aktuāls, cilājams jautājums par kultūru uz veloceliņiem. Liepājā neveikli uzbūvētas lietas pasniedz par debesu dāvanu.

Ir jābūvē normāli, tad netraucēs ne tie, kas ar ratiņiem, ne tie, kas ar ķerru izlien priekšā. Tā ir cilvēku izpratne par lietām – viņš lieto to, ko un kā izprot. Ja ir uzbūvēts pēc kādas līdzīgas izpratnes, tad viņi visi tur satiekas. Visi iet, kur iet, tā, kā saprot.

Cilvēki mūsdienās nemīl domāt, vienkārši stutē kaut kur. Nepadomā, kas ir sarkanais ķiegelis, kur es eju un kā citi tiks.

Ja kāds tur stūrē un nesaprot, ko nozīmē sarkanais ķieģelis, tad tā tas vienkārši ir. Tā ir vispār braukšanas kultūrā kā tādā. Piemēram, ir dubultā parkošanās – cilvēks viens noliek auto pāri abām novietnēm. Jā, tas nav pareizi, bet, ja tajā brīdī tu to vari izdarīt, kāpēc telpu neizmantot? Tāpat ir uz veloceliņa. Nu lai tie skrituļotāji, māmiņas ar ratiņiem izmanto to veloceliņu, ja telpa tajā mirklī to ļauj, bet esi uzmanīgs un respektē, ka tā nav tava telpa. Skaties apkārt, vai tev kāds netuvojas. Neviens jau neaizliedz celiņu izmantot arī citiem, vienkārši ir jāsaprot, ka īstajā brīdī no tā vajag doties prom. Brauc tur kaut ar vannu, ja netraucē nevienam!

Mārtiņš Zālītis, biedrības “Veloredele” pārstāvis