Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mursals Kirimovs: Nepieciešams vien divas trīs reizes ieelpot dūmus, lai zaudētu samaņu

Mursals Kirimovs: Nepieciešams vien divas trīs reizes ieelpot dūmus, lai zaudētu samaņu
Foto: liepajniekiem.lv
10.01.2015 07:00

Mursals Kirimovs, VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks

Atslēgvārdi

Apkures sezonas laikā vienmēr pieaug ugunsnelaimju skaits
dzīvojamā sektorā. Statistikas dati rāda, ka ik gadu, neatkarīgi no laika
apstākļiem, apkures sezonā dzīvojamajā sektorā vienmēr palielinās ugunsgrēku
skaits. Īpaši to ugunsnelaimju skaits, kas saistīts ar apkures iekārtām.

Viens no biežākajiem iemesliem ir apkures iekārtu nepareiza
ekspluatācija. Piemēram, cilvēki izmanto nepiemērotu kurināmo. Proti, kurina
krāsnis ar malku, kas ir garāka par kurtuvi. Tādējādi nav iespējams aiztaisīt
kurtuves durtiņas un ogles var izkrist no kurtuves, izraisot degšanu.

Vēl viens no iemesliem – atstāt iekurtas apkures iekārtas bez
uzraudzības. Vai žāvē malku pretim kurtuvei, kad tās durtiņas atvērtas. Vēl
viens iemesls var būt pašu cilvēku neuzmanība. Ugunsdrošības noteikumu paredz,
ka pie kurtuves, zem tās atveres, uz grīdas jābūt ugunsdroša materiāla segumam,
lai gadījumā, ja no kurtuves izkrīt ogle, izolētu degošo materiālu no viegli
uzliesmojošiem materiāliem.

Ir arī gadījumi, kad cilvēki, veicot iekuršanu, izmanto
nevis skalus vai papīrus, bet gan kurtuvē ieliek prāvu bluķi un cenšas to
aizdedzināt ar viegli uzliesmojošu šķidrumu, piemēram, benzīnu. Šādā situācijā
pastāv risks, ka cilvēks neapzināsies bīstamību un degšana var izplatīties
ārpus kurtuves – ne tikai uz grīdas, bet arī, piemēram, mēbelēm.

Ugunsnelaimes izcelšanās iemesls var būt arī tas, ka krāsns
būs pārkurināta un tās tuvumā atradīsies žāvēšanai izlikti apģērbi. Īpaši liels
risks ar šo situāciju ir bēniņos. Cilvēki žāvē veļu un, kad gaisa temperatūra
pazeminās, cenšas veļu žāvēšanai novietot pēc iespējas tuvāk dūmvadam. Ja
dūmvads ir bojāts vai tam augsta temperatūra, pastāv risks, ka var izcelties
ugunsgrēks.

Arī dzīvokļos, kurinot krāsni, jāatceras, ka to nevar
kurināt nemitīgi. Taču ir gadījumi, kad ļaudis krāsni kurina nevis divas trīs
stundas, bet diennaktīm, nedomājot par to, ka arī apkures iekārtai ir jāatpūšas
– lai tā atdzistu.

Manā praksē bijuši arī gadījumi, kad dzīvojamās mājās aiz
krāsns, kur ir iedobe malkas žāvēšanai, salikta ne tikai malka, bet arī papīri
un citas viegli uzliesmojošas lietas, kas jau salīdzinoši zemā temperatūrā var
aizdegties.

Bieži ugunsgrēki izceļas arī bojātu apkures iekārtu dēļ. Tas
gan nav primārais iemesls, biežāk nelaimes izceļas neuzmanīgas rīcības dēļ,
taču arī apkures iekārtu tehniskais stāvoklis ir būtisks.

Risks ar bojātām apkures iekārtām palielinās, ja cilvēki
apkures sezonas laikā nepievērš uzmanību apkures iekārtas stāvoklim. Piemēram,
plaisām, kas parādās. Varbūt vizuāli iekārta izskatās labi, bet dūmvads, kas
iet cauri ēkas stāvu pārsegumiem, var būt bojāts ekspluatācijas laikā. Plaisas
ar laiku tikai palielinās. Un kurināšanas laikā caur plaisām var izlidot
dzirkstele un aizdegties apkārt esošais materiāls.

Netīrīts dūmvads arī ir ugunsbīstams. Dūmvadu tīrīšana ir
viens no ekspluatācijas pārkāpumiem. Periodiski noteikti ir nepieciešams veikt
dūmvadu tīrīšanu. Cik bieži, atkarīgs no kurināšanas intensitātes. Pēc ugunsdrošības
noteikumiem dūmvadu tīrīšana veicama divas reizes gadā – pirms apkures sezonas
un pēc tās. Ja apkures iekārta tiek ekspluatēta ļoti intensīvi, dūmvadu tīrīšana
būtu jāveic arī apkures sezonas laikā.

Tāpat dūmvadu tīrīšana biežums atkarīgs no tā, kāds
materiāls kurināšanai tiek izmantots. Ja cilvēks izmanto, piemēram, tīru un
sausu malku, sodrēji dūmvadā neuzkrājas tik ātri, jo izdegšanas temperatūra ir
augsta. Savukārt gadījumā, ja kurināšanai tiek izmantota ķīmiski apstrādāta
koksne, piemēram, veci dzelzceļa gulšņi, dūmvadi ar sodrējiem pieķep ātrāk. Jo
šī koksne piesūcināta ar ķīmiskām vielām, kas pagarina koksnes mūžu. Kurinot ar
šādu materiālu, piemaisījumi  izklāj
dūmvadu no iekšpuses.

Nereti arī cilvēki, sevišķi maznodrošinātie, kuriem nav
pietiekamu ieņēmumu kurināmā iegādei, kurina pat ar plastmasas pudelēm un citu
drazu. Šie materiāli palielina sodrēju uzkrāšanos dūmvados, līdz ar ko pieaug
iespējamība, ka izcelsies ugunsgrēks.

Lai nepiemeklētu nelaime, pirmkārt, cilvēkiem jāievēro
ugunsdrošības noteikumi. Ar uguni jāapietas uzmanīgi un to nedrīkst atstāt bez
uzraudzības. Otrkārt, jāseko līdzi, lai apkures iekārtas būtu labā tehniskajā
stāvoklī. Dūmvada tehniskais stāvoklis jāpārbauda tāpat, kā automobiļa
tehniskais stāvoklis. Tāpat kā ik gadu veicam automobiļa tehnisko pārbaudi,
regulāri jāveic dūmvadu pārbaude. Tas ir jūsu drošībai ikdienā!

Būtiski būtu ik mājā un dzīvoklī uzstādīt dūmu detektoru,
lai palielinātu ugunsdrošību. Nevis tādējādi, ka, uzstādot detektoru, ugunsnelaime
vairs neizcelsies, bet gan tādēļ, ka ugunsgrēka gadījumā, līdzko mājoklī
parādīsies dūmi – ne tikai no apkures iekārtas, bet arī no elektroinstalācijas vai
kā cita, dūmu detektors nostrādās, arī naktī cilvēkus pamodinās, un brīdinās
par to, ka ir dūmi, kas, iespējams, vēsta par nelaimi.

Atsevišķos gadījumos šī iekārta brīdinās arī par nelaimi
kaimiņos. Ja jūsu dzīvoklī ir uzstādīts dūmu detektors un tas nostrādā, bet
ugunsgrēks izcēlies pie kaimiņa, kura mājoklī nav šīs iekārtas, tas nozīmē, ka
nelaimes vietā ugunsgrēks jau izvērsies plašumā, jau deg ar atklātu liesmu.
Bet, ja detektori būs uzstādīti katrā dzīvoklī, tas garantēs, ka cilvēki savlaicīgi
būs brīdināti par ugunsnelaimi dzīvojamā mājā.

Un tas nozīmē, ka cilvēkiem ātrāk un operatīvāk būs
iespējams izsaukt palīdzību. Un mums savukārt būs iespēja ātrāk ierasties
notikuma vietā un nelaimi novērst.

Otrā funkcija dūmu detektoriem un ugunsdrošības
signalizācijai – cilvēkiem tādējādi ir iespēja savlaicīgi paziņot par nelaimi.
No laika, kādā ugunsnelaime tiek pamanīta un ierodas glābēji, vistiešākajā
veidā atkarīgi radītie zaudējumi. Jo ātrāk mēs atbraucam, tādējādi neļaujot
ugunsgrēkam izplesties plašumā, mazāki ir zaudējumi. Pretējā gadījumā zaudējumi
būs daudz lielāki, īpašums pat pilnībā var nodegt.

Pagaidām ugunsdrošības noteikumi neparedz, ka ikvienā
mājoklī būtu jābūt uzstādītam dūmu detektoram. Līdz ar to lielākajā daļā mājokļu,
kas būvēti pagājušajā gadsimtā, šādu iekārtu nav. Tiek vien rekomendēts dūmu
detektorus uzstādīt.

Bet būvnormatīvos gan teikts, ka mājās, kuras tiek būvētas
tagad, jābūt ugunsdrošības sistēmām. Atkarībā no platības, stāvu daudzuma,
augstuma. Ja jaunajos ugunsdrošības noteikumos arī tiks iekļauta prasība, ka
katrā mājoklī nepieciešams uzstādīt dūmu detektorus, tad šī prasība būs
obligāta visiem.

Manuprāt dūmu detektors nepieciešams ikvienā mājoklī, jo
bieži sastopamies ar negadījumiem, kas liek saprast, ka ugunsgrēks ir ļoti
bīstams. No tā, cik ātri ugunsdzēsēji būs brīdināti par nelaimi, būs atkarīgs,
cik postoša tā izvērtīsies. Jo cilvēkam nepieciešams vien divas trīs reizes
ieelpot dūmus, lai viņš zaudētu samaņu un iestātos nāve.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz