Jauno patruļkuģi “Rēzekne” nevajadzētu izdalīt no
pārējiem Jūras spēku flotiles kuģiem, jo, pateicoties tiem, mūsu pilsoņi jūrā
var justies daudz, daudz drošāk. To gribu uzsvērt īpaši, jo bez militārajiem
uzdevumiem, ko militārajiem kuģiem pienākas veikt, patruļkuģiem ir milzīga
nozīme arī glābšanas un meklēšanas operācijās, gadījumos, kad cilvēki tiek
iepūsti jūrā, piemēram, burātāju, sērfotāju u.c. glābšanā.

Tāpat šī tipa kuģi spējīgi piedalīties atmīnēšanas darbos,
arī tādējādi, iespējams, glābjot kādu dzīvību. Tie ir ļoti svarīgi valstiski
uzdevumi, ko arī šis jaunais kuģis veiks, tādējādi gādājot par drošību arī
miera laikā, ne tikai gaidot krīzes vai kara brīžus.

Jūras spēku flotiles vecākos kuģus, kuri vairs ekonomisku
apsvērumu dēļ netiek izmantoti, Nacionālie bruņotie spēki noraksta. Līdz ar to,
iegādājoties jaunus kuģus, norakstām tos, kuri vairs nav efektīvi. Piemēram, šis
jaunais kuģis ir ļoti efektīvs gan no degvielas patēriņa viedokļa, gan citiem
aspektiem. Kuģa ekipāža vidēji ir tikai deviņi cilvēki. Salīdzinoši lēts
ekspluatācijā. Daudzkārt, ja salīdzinām ar vecajiem kuģiem – degvielas patēriņi
šī tipa kuģiem ir vairākas reizes zemāki. Un tas ir nozīmīgs aspekts.

Nacionālie bruņotie spēki joprojām ir attīstībā. Mēs
veidojam Bruņotos spēkus, neesam vēl izpildījuši minimālās pašaizsardzības
spējas. Plāns ir. Ja finanšu līdzekļi tiks piešķirti, mēs pabeigsim minimālās
pašaizsardzības spējas. Taču tās vēl nav sasniegtas, arī jūras uzdevumu
veikšanā.

Jā, lai Latvija saņemtu palīdzību krīzes situācijā, būtu
nepieciešamas vairākas dienas. Noteicošais šajā apstāklī ir ģeogrāfiskās
distances. Noteikti nav jābaidās par mūsu draugu gribēšanu vai nevēlēšanos nākt
palīgā, runa ir vienkārši par to, ka ir vajadzīgs laiks, lai šeit ierastos.
Mums ir aprēķini, ir skaidras NATO spējas sniegt atbalstu, un ar tām
rēķināmies. Tāpēc jau veidojam mūsu valsts pašaizsardzību, lai vajadzības
gadījumā spētu sagaidīt palīdzību.  

Aizsardzības koncepcijā aizpagājušajā gadā tika apstiprināts
Bruņoto spēku attīstības plāns līdz 2020.gadam. Ja tā, kā plānots, tiks piešķirti
līdzekļi, tad Bruņotie spēki, realizējot šo naudu, panāktu minimālās
nepieciešamās pašaizsardzības spējas. Respektīvi, tad mēs 2020.gadā varētu
runāt par minimālām pašaizsardzības spējām.

Lidaparāti Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav
nepieciešami, tie ir pārāk dārgi. Mums jārunā par nopietnu un spēcīgu pretgaisa
aizsardzību, nevis par lidaparātiem, jo mēs nespēsim tos iepirkt un konkurēt
gaisa telpā ar iespējamo agresoru. Bet mēs spējam ar salīdzinoši lētām
pretgaisa aizsardzības sistēmām mēģināt radīt problēmas dārgiem lidaparātiem,
kuri varētu lidot virs mūsu valsts.

Mūsu valsts aizsardzība sākas ar mūsu draugiem. Tāpēc mēs
esam aliansē. NATO ir spēcīgākā militārā alianse pasaulē un, kā zināms, NATO
spēcīgākā dalībvalsts ir ASV. Latvijā ieradies ASV Mičiganas pavalsts
Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnais, un viņa
ierašanās ir apliecinājums sadarbībai. Vizītes mērķis ir izskatīt iespējas
pastiprināt Latvijas un ASV militāro sadarbību. Pārrunājām jautājumus par
apmācību un cita veida sadarbības intensitātes paaugstināšanu, kvalitātes
celšanu.  

Manā rīcībā nav informācijas, vai Mičiganas pavalsts
Nacionālās gvardes komandiera ģenerālmajora ierašanās ir saistīta ar notikumiem
Ukrainā. Bet viņa vizīte iepriekš nebija plānota, tādēļ pieņemu, ka jā.