Ja salīdzina ar
citām pilsētām, tad Liepājas centrs ar savu kompaktumu un sasniedzamību ir ļoti
simpātisks. Atteikties no auto motivē arī sakārtotā veloceliņu sistēma. Un
reizēm ir tā, ka centrā mašīnu nav kur nolikt, līdz ar to laiks, ko varētu
ieekonomēt braucot ar auto, tiek iztērēts stāvvietas meklējumos, gaidot, kad
atbrīvosies vieta, vai noliekot mašīnu kaut kur tālāk un tāpat ejot kājām.

Man darbs ir pilsētas
centrā, liela daļa kārtojamo vajadzību arī, tādēļ kājām pārvietojos bieži.
Garāku attālumu var veikt ar velosipēdu. Mašīna ir nepieciešama, ja, piemēram,
bērns jāved uz bērnudārzu, vai kādas lielākas lietas jāpārvadā. Protams, var
arī bērnu pārvadāt ar velosipēdu, jautājums tikai – cik droši riteņbraucējs ar
bērnu velokrēsliņā var justies kā satiksmes dalībnieks?

Man liekas, ka
būtiskākais ir savstarpējā kultūra un attieksme pret citiem satiksmes
dalībniekiem. Mēs to joprojām mācāmies. Katram būtu vēlams izvērtēt dažādas
lomas – pamēģināt pabraukt ar riteni, iejusties gājēja lomā, un tad izvērtēt,
kas ir piemērotākais. Visiem pārvietošanās veidiem ir savas priekšrocības.
Liepāja ļoti savlaicīgi sāka attīstīt veloceliņu tīklu un pašlaik esam soli priekšā
citām pilsētām. Piemēram, Rīgā tikai tagad sākts risināt velojoslu jautājumu,
un tur diskusijas un konflikti ir daudz skarbāki. Liepājā no vienas pilsētas
robežas līdz otrai var aizbraukt ar riteni – domāju, ka to daudzi novērtē. 

Domāju, ka arī
sabiedriskais transports Liepājā ir pietiekami sakārtots. Man aktuālāka ir
pārvietošanās ar tramvaju, un, piemēram, līdz Ezerkrastam no centra tagad ir
ļoti ērti nokļūt. Citur jābrauc ar autobusu, bet pozitīvi ir tas, ka nekur nav
vajadzīgi divi transporta veidi – pietiek vai nu ar autobusu, vai tramvaju.
Maršrutu plānojums Liepājā ir jēdzīgs, intervāli starp transporta līdzekļu
atiešanas laikiem arī, vienīgais, par ko vēl varētu padomāt, ir reizes, kad
pilsētā vakaros notiek kādi lielāki sarīkojumi. Liepājas dzimšanas dienas
svinības olimpiskajā centrā bija klasisks piemērs tam, ka transporta
organizētājiem vēlams būt elastīgākiem.

Mobilitātes nedēļa,
kuru pašlaik aizvadām, ir vajadzīga, lai atgādinātu par vairākiem svarīgiem
jautājumiem. Nedomāju, ka sestdien iecerētais velobrauciens no domes uz
Beberliņiem būtu tikai tāds paraugdemonstrējums. Tajā piedalās ģimenes ar
bērniem un gan jau kāds no dalībniekiem arī uz savu roku kādā brīvdienā nolems
sasēdināt savu ģimeni uz riteņiem un doties kaut kur pie dabas. Velodienas
notiek daudzviet Kurzemē un visur cilvēku atsaucība ar katru gadu kļūst arvien
lielāka. Šādās kampaņās cilvēki tiek izkustināti no savām ierastajām gaitām un
kaut kāda daļa no šādās reizēs iegūtiem iespaidiem noteikti ietekmēs
pārvietošanās paradumus arī nākotnē.

Atgādinājums par
satiksmi un savstarpējo kultūru nāk tikai par labu. Protams, ne jau ar kampaņām
mēs atrisināsim problēmas, bet, lielākoties, visi taču tāpat ir vienisprātis,
ka šie jautājumi ir būtiski un satiksmes dalībnieku savstarpējā kultūra ir
jāuzlabo. Iecietību mums jāmācās visās jomās.