Nevalstiskās organizācijas ir nozīmīgs, taču līdz galam nenovērtēts resurss pašvaldībām un valsts sektoram.

Nevalstiskā sektora pamatuzdevums ir strādāt sabiedrības labā, bet, no otras puses, tas, ko valsts un pašvaldības apzināti vai neapzināti laiž gar ausīm, ir, ka NVO līderiem jāspēj nosegt savas darba stundas, proti, vajadzīga nauda. Tikai stiprs līderis var iedvesmot aiz sevis sekojošo sabiedrības daļu.

NVO vajadzīga finansiālā kapacitāte. Arī NVO izaugsmes inkubatorā kultivējam, ka no naudas nav jābaidās, ir jāspēj to paprasīt apmaiņā pret savu ieguldīto laiku. Taču, protams, aiz tā visa ir darbs sabiedrības labā, apkalpojot konkrētas mērķgrupas, – jauniešus, seniorus, cilvēkus ar invaliditāti utt.

Iesaistīties NVO darbā ir ļoti svarīgi, bet šeit ir divvirzienu kustība – iesaiste var notikt tad, ja ticam publiskai pārvaldei, un otrādi – valsts vai pašvaldība uzticas NVO sektoram, taču šeit mēs nedaudz cīkstamies ne tikai Liepājā, bet vispār Latvijā.

Vienam pret otru ir zināmi aizspriedumi. NVO nereti spriež, ka valsts vai pašvaldības rīkojas ne tā, kā vajadzētu, valsts un pašvaldības savukārt līdzīgi domā par nevalstiskajām organizācijām.

Tuvākajos gados iezīmēsies tas, ka publiskā pārvalde aizvien vairāk funkcijas nodos nevalstiskajam sektoram. Citādi nevar būt, jo NVO līderi ir tuvāk sabiedrībai, viņi precīzāk zina tās vajadzības un var efektīvāk reaģēt.

Taču tur atkal nepieciešams manis pieminētais naudas resurss, jo nereti tieši bažas par finansēm ir galvenās, kas attur no iesaistīšanās NVO darbā.

NVO ir jānostiprinās savās jomās un jākļūst spēcīgākām, lai valsts un pašvaldības varētu paļauties, ka tās tiks galā ar saviem uzdevumiem. Šobrīd NVO sektorā ir zināma sadrumstalotība – ikviens, kurš izdomā kaut ko darīt, reģistrē biedrību. Taču domājams, ka arī biedrību pusē sagaidāma konsolidēšanās, tās apvienosies, lai kļūtu stiprākas.

Liepājā nevalstiskais sektors ir gana aktīvs, bet ar milzīgu potenciālu kļūt vēl aktīvākam. Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 1000 dažādas biedrības un nodibinājumi. Milzīgs cipars, taču tikai ceturtajā daļā no tām notiek aktīva darbība.

Kaut kādās krīzes situācijās, piemēram, sākoties karam Ukrainā, mēs redzam, kuri tad ir tie aktīvākie spēlētāji – “Tabitas sirds”, “Centrs Marta” u.c.

No visas lielās masas izceļas vien atsevišķas organizācijas, kas nozīmē, ka pārējās snauž. Jauda ir jākāpina!

Esmu pārliecināts, ka NVO loma nākotnē tikai augs un būs nepieciešama profesionāla rīcība no šo organizāciju vadītājiem. Tāpat jāmazina barjera starp publisko pārvaldi un NVO sektoru un vietējie nevalstisko organizāciju līderi nopietni jāiesaista lēmumu pieņemšanā.

Salvis Roga, “NVO Izaugsmes inkubatora” treneris