Tuvojoties
Saeimas vēlēšanām, kas norisināsies jau 4. oktobrī, paredzams, ka
vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā Eiropas Parlamenta
vēlēšanās. Turklāt, strādājot skolā un runājot ar jauniešiem, esmu
sapratusi, ka arī viņi ir apņēmības pilni iet balsot. Tas ir
pozitīvi, jo nav noslēpums, ka parasti aktīvākie balsotāji ir
tieši gados vecāki cilvēki.

Šobrīd liekas, ka arī jaunieši ir sasparojušies un paredzams, ka
aktivitāte būs lielāka. Līdz šim vairāk bija iemeslu,
kāpēc nebalsot – galvenokārt, uzskats, ka mēs jau neko nemainīsim
un no mums nekas nav atkarīgs. Tieši jaunie cilvēki ir savas
ģimenes un visas sabiedrības spogulis – ja ģimenē ir nostāja,
ka es jau neko nemainīšu, tad droši vien arī  jaunieši par šīm
lietām nedomā.

Runājot
ar savu, 12. klasi, no viņu teiktā varēja secināt, ka Eiropas
Parlamenta vēlēšanas un atsevišķi, mūsu valstij nelojāli
cilvēki, kas tomēr dīvainā kārtā no Latvijas ir nokļuvuši
Eiroparlamentā, raisīja pārdomas par to, ka vēlēšanās ir
jāpiedalās tieši tā iemesla dēļ, lai šādi cilvēki vairs
nenokļūst tur, kur viņiem nav jānokļūst.

Manuprāt,
tas, ka ir jāiet, jāpiedalās vēlēšanās un jābalso šobrīd ir saprotams jebkuram. Protams, mēs varam pēc tam kritizēt un būt
neapmierināti, bet kā tu vari paust neapmierinātību un kritiku,
ja pats neesi šajā procesā piedalījies? Es uzskatu, ka dalība vēlēšanās ir
katra pilsoņa pienākums.

Jau
pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izteicu domu, ka varbūt mums vajadzētu mācīties no Eiropas attīstītajām valstīm un ņemt vērā
Dānijas un citu valstu pieredzi, kur ir obligātais balsojums. Iespējams arī mums jālemj par šādas prakses ieviešanu, bet tas, protams, ir nākotnes
jautājums.

Šobrīd
ir izveidojies stereotipisks teiciens: “Es jau tāpat neko
nevarēšu ietekmēt.” Tas ir visvieglākais veids, kā no sevis
novelt visa veida atbildību. Ja ievēlēs tos, kuri būs ne tie
labākie valstij un nestrādās tik labi, kā mēs vēlētos, vienmēr
būs attaisnojums – es par viņiem nebalsoju. Acīmredzot, tā ir
arī vēlētāju pieredze, kuri tiešām ne vienmēr var ietekmēt
augšējos procesus.

Vēlētājam
jāizvēlas starp dažādām partijām – gan jau labi zināmām,
gan mazpazīstamām un jaunizveidotām. Varētu teikt, ka balsošana
par mazajām partijām jeb sīkpartijām vājina visu procesu, jo
notiek sašķelšanās un sadalīšanās – diez vai šīs mazās
partijas pārvarēs piecu procentu barjeru, tādēļ varbūt ir vērts
paskatīties tās programmas, kur tomēr ir spēcīga komanda vai
nopietni kandidāti.