Kopvērtējumā iegūta desmitā vieta, kas nebūt nav peļams rezultāts, taču statistika piedāvā vairākus acīmredzamus scenārijus – pilnīga izgāšanās vairākuma izspēlē, pirmās maiņas mazā rezultativitāte un jaunu izlases līderu pieteikšanās, kā arī otrs visu laiku lielākais ielaisto vārtu skaits pasaules čempionātā.

Trīs uzvaras pamatlaikā nebūt nav Latvijas izlases ikdiena pasaules čempionātos. Kopš pašreizējā PČ formāta ieviešanas 14 turnīros Latvijai tas izdevies tikai piecas reizes.

Taču turnīra tabula liecina arī par vārtu statistiku 17:25, un vārtu starpība -8 ir otrs sliktākais rādītājs pašreizējā PČ formāta turnīros, pārspējot tikai pagājušajā gadā Čehijā pieredzēto 19:29.

Tāpat 25 ielaisti vārti vienā turnīrā ir otrs sliktākais rādītājs Latvijai elites divīzijā.

17 gūtie vārti un 159 izdarītie metieni pa vārtiem bija desmitais labākais rādītājs grupu turnīrā, tieši tā kā Latvijas izlases iegūta vieta kopvērtējumā.

Par Latvijas izlases vairākumu statistiku neviens šajās dienās neko vairs negrib dzirdēt, un pietiek pateikt, ka Latvijas izlases vairākumā gūto vārtu skaits beigās bija tāds pats kā tad, kad pirmajā spēlē pret Franciju tika veikts pirmais iemetiens.

Mazākumā Latvija grupu turnīra ierindojās solīdajā 6. vietā, taču arī jāsecina, ka šoreiz nekādi kalni mazākumā netika gāzti – izturēti 17 no 21 mazākuma (80.95% mazākumu).

Jau čempionāta sākumā tika izcelta Latvijas otrās maiņas uzbrucēju Dana Ločmeļa un Eduarda Tralmaka spēle.

Kā nekā, abi izlasē ieradās ar spēcīgu klubu sezonu kabatā, Tralmakam kļūstot par Čehijas līgas rezultatīvāko spēlētāju, kamēr Ločmelis pavasarī skaļi debitēja AHL.

Turnīra otrajā pusē viņu rezultativitāte nedaudz noplaka, taču kopsummā tāpat sanāca ļoti cienīga statistika.

Tralmaks turnīru pabeidza kā Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs (3+4 un 25. vieta rezultatīvāko grupu turnīra spēlētāju sarakstā), un Ločmelis bija izlases labākais vārtu guvējs (4+2, 14. vieta PČ labāko vārtu guvēju rangā).

Ieliekot viņu paveikto kontekstā – iepriekšējo desmit gadu laikā tikai septiņi spēlētāji PČ pabeiguši ar vidēji spēlē gūtu vidēju punktu kā šoreiz Tralmaks.

Savukārt Ločmelis nonāca vienu vārtu attālumā no Latvijas izlases rekorda atkārtošanas – piecus vārtus vienā PČ elitē iemetuši seši spēlētāji, bet vairāk par pieciem nav nevienam.

Trešajā un ceturtajā vietā Latvijas labāko punktu guvēju sarakstā bija Toms Andersons un Haralds Egle, kuriem attiecīgi četri un trīs punkti un reizē arī karjeras labākie rādītāji pasaules čempionātos.

Ņemot vērā, ka šiem četriem spēlētājiem pa visiem kopā līdz šim bija astoņi punkti PČ spēlēs, varētu padomāt, ka Latvijas izlasē notikusi paaudžu maiņa.

Taču no šiem četriem par jauno spēlētāju jau saucams tikai Ločmelis – Tralmakam 28 gadi, Eglem 29, Andersonam 31…

Drīzāk jāatzīmē tas, ka iniciatīvu uzņēmās otrā un trešā maiņa, jo pirmajai maiņai šoreiz rezultatīvs sniegums neizdevās.

Pirmajai maiņai ļoti noderēja Rodrigo Ābola ierašanās (trīs mačos divi vārti), taču arī viņa klātbūtnē pārējie pirmās triecienmaiņas uzbrucēji palika bez vārtu guvuma.

Rūdolfs Balcers sakrāja divas rezultatīvas piespēles, kamēr Kasparam Daugaviņam viens punkts, neskatoties uz abu lielo spēles laiku (attiecīgi vidēji 19:34 un 18:19 minūtēm vidēji spēlē), ieskaitot daudzās iespējas vairākumā.

Tikmēr Andersons četrus punktus sakrāja ar vienu no mazākajiem spēles laikiem – vidēji 9:40 minūtes mačā.

Tralmaks un Ločmelis gan arī bija divi vienīgie, kas saņēma pa četriem noraidījumiem. Ločmelis arī bija biežākais pretinieku vārtu apdraudētājs – viņam statistikā reģistrēti 19 metieni.

Tiesa, Ābols savos trīs mačos paspēja atzīmēties ar 17 metieniem pa vārtiem.

Tāpat Ābols lieliski spēlēja iemetienos, kas īpaši spilgti izpaudās uzvarā pār Slovākiju, kur viņš uzvarēja 21 (!) no 24 iemetieniem.

Kopā trīs spēlēs viņam uzvarēti 40 no 69 iemetieniem un ar 58% uzvarētiem iemetienu 17. vieta visā turnīrā, tiesa, vēl augstāk šajā rādītājā bija Filips Buncis – viņš uzvarēja 14 no 23 iemetieniem (10. vieta grupu turnīrā).

Runājot par lietderības koeficientu, jāatzīmē, ka šī statistikas rādītāja objektivitāte bieži tikusi apspriesta un apšaubīta, taču ļoti interesanti novērot, ka turnīrā, ko komanda kopumā pabeidza ar -8 vārtu statistikā, Kristiāns Rubīns pamanījās nopelnīt lietderības koeficientu +6, kamēr nevienam citam tas nebija labāks par +2.

Savukārt lielākie mīnusiņi šoreiz Kristapam Zīlem (-7), Rihardam Bukartam (-6) un Ralfam Freibergam (-5).

Parasti plaši apspriesta tēma bija arī vārtsargu izvēle un statistika, taču šoreiz Latvijas izlasei bija viens izteikts pamatvārtsargs – Kristers Gudļevskis.

Viņš ielaida 17 vārtus jeb vidēji 2.85 vidēji spēlē (17. rādītājs starp 24 vārtsargiem, kas piedalījās vismaz trīs spēlēs) un atvairīja 120 no 137 metieniem (87.6% atvairītu metienu, 22. rādītājs turnīrā).

Tā nebūt nav spoža statistika, taču reizē nav arī nemaz tik viegli atsaukt atmiņā, kuri Latvijas ielaistie vārti tad bija norakstāmi uz vārtsargu.