Svētdienas pievakarē Latvijā nebija tādas kapsētas, kurā nespīdētu svecīšu liesmiņas. Tās Mūžības svētdienā jeb Mirušo piemiņas dienā savu tuvo aizgājēju piemiņai iededz piederīgie, radi, draugi. To dara arī tie, kuri nepieder Evaņģēliski luteriskajai baznīcai vai kuriem kristietība ir pasveša. Jo cilvēkiem vajadzīgs pārdomu brīdis, kad salīdzināt savu dzīvi ar Mūžību, kad pateikt paldies tiem, kuru vairs nav Šaisaulē. Liepājnieki nav izņēmums.

Aizvakar par spīti negantajam vējam un lietum tūkstošiem cilvēku devās gan uz Līvas, gan Ziemeļu, gan Centrālajiem kapiem, lai piemiņas brīdī godinātu aizgājējus. Ļoti daudz cilvēku pulcējās arī Dienvidu kapsētā, kur šajā Mūžības svētdienā vairāku konfesiju garīdznieki iesvētīja jauno zvanu un tas tika pirmo reizi ieskandināts.

Tradīcija iededzināt svecītes mirušo piemiņai sien kopā daudzu paaudžu atmiņu.