Tehnikai var izsekot
"Kurzemes Vārds"
Oficiālā ziema pēc papīriem sākas 1. novembrī, bet dabā ir citādi. Pirmās ugunskristības autoceļu uzturētājiem bija jau oktobrī, norāda VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Guntis Karps. Kurzemē stipras snigšanas vēl nav bijis, taču dienesti jau ir gatavi tīrīt un kaisīt ceļus.
Kaisa arī grants ceļus
“Vidzemē jau ziemas dienests tika iedarbināts, pārbaudīts, un viss darbojas,” reģionālajā seminārā pašvaldību pārstāvjiem atzīst “Latvijas Valsts ceļu” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. “Sešdesmit trīs miljoni eiro ceļu uzturēšanai – apmēram šāda summa ir jau vairākus gadus. Atgriežoties finansējumam, ceļu uzturēšanas līmenis ceļas gan valstī kopumā, gan Kurzemē.” Ceļu uzturēšanas klases nosaka Ministru kabineta noteikumi atkarībā no to nozīmes un satiksmes intensitātes.
B klases ceļu skaitu valsts uzņēmums cenšas samazināt. Ja ziema ir silta, braukšanas apstākļi tur ir tādi paši, kā A uzturēšanas klasei. Ja uznāk īsta ziema, uz B klases ceļiem pieļaujams ledus un sniega piebraukums, tad to uztur līdzīgi C uzturēšanas klasei. Tas gan nenozīmē, ka tie netiek kaisīti. Pamatā C klasē ieskaitīti grants ceļi, kur intensīvi lietot nātrija hlorīdu vienkārši nav iespējams. Tur ar smilts un sāls maisījumu kaisa bīstamās vietas – krustojumus, stāvus kāpumus un kritumus, līkumotus posmus.
“Problēmas ir ar laika apstākļu maiņām, pēkšņiem atkušņiem, kad B klases ceļi ir ārkārtīgi grūti uzturami un bīstami satiksmei. D uzturēšanas klasi arī samazinām katru gadu, bet vietējas nozīmes ceļos tā paliek kādi tūkstoš septiņi simti kilometru,” stāsta A. Lācis.
Salīdzinot ar iepriekšējo ziemu, Kurzemes reģionā A klasei nākuši klāt pieci kilometri. Šiem ceļiem tiek veikta preventīvā kaisīšana, pirms apledojums ir izveidojies. Tas nepieciešams, lai gan cilvēki bieži jautā, kāpēc brauc kaisītājs, ja ledus nav, – saka A. Lācis.
Sniega tīrītāji neguļ
“Latvijas autoceļu uzturētāja” informācija kopš marta testa režīmā ir redzama mobilajā aplikācijā “Waze”. “Tāpat kā policija un glābēji, tur ir redzamas mūsu dienesta mašīnas. No 1. novembra būs redzamas tās, kam ieslēgti kaisītāji uz A klases ceļiem. Valsts ceļu mājaslapā redzama visa tehnika, kas strādājusi pēdējās divās stundās. Tas izslēdz populāro kritēriju, ka “es braucu, un tur neviena nebija”. Mēs cenšamies veikt darbus pirms lielākās satiksmes intensitātes stundām. Ja sešos ir jānodrošina A klase, darbus sāk trijos. Bieži ir tā, ka sešos atkārtoti snieg, tāpēc liekas, ka visi guļ. Tā nav, cilvēki strādā,” darba specifiku skaidro G. Karps. Ziemā uz autoceļiem strādās 642 tehnikas vienības.
Brīnumlīdzekļu neesot arī pašiem. Ja slīd, slīd arī ceļu uzturētāju automašīnas. Reizēm nākas kaisīt atpakaļgaitā. Ziemā nav iespējams ātri reaģēt uz sūdzībām par grants ceļiem, jo tādu “Valsts ceļu” pārziņā ir ap 11 tūkstošiem kilometru. “Laika apstākļi ir mainīgi. Nav pazīmju, ka ziema būs kā bērnībā, kad atnāca “Inženieris Sals” un novembrī sasaldēja visu līdz martam,” spriež G. Karps. “Ja klātne ir pārmitrinājusies, tur neko nevar izdarīt. Mēs mēģinām ķert momentu, kad to greideri var palaist. Bet nav jēgas to darīt, kad ceļš jūk kopā.”
Tāpat viņš rosina pašvaldības, būvējot gājēju celiņus gar lielajiem autoceļiem, padomāt par to, kur lidos sniegs no ceļu tīrīšanas tehnikas: “Ziemas apstākļos – tumsā, putenī – mašīnas vadītājs var nepamanīt gājēju uz blakus celiņa. Ja ir iespēja, tos vajag virzīt tālāk no galvenajiem intensīvas satiksmes valsts ceļiem. Līdz šim nav bijuši briesmīgi negadījumi, bet bīstamība pastāv.”