Tehnoloģijas atver jaunus apvāršņus
"Kurzemes Vārds"
“Sajūtas bija tādas, it kā mēs reāli atrastos uz kuģa. Tā ir pieredze, ko nevar salīdzināt ar teorētiskajām zināšanām. Viens ir saprast to, kas pierakstīts mācību kladē, bet pavisam kas cits – vadīt kuģi realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos,” pirmo oficiālo nodarbību, izmantojot iegādātos trenažierus simulatorus, komentēja Liepājas Jūrniecības koledžas studenti.
Taču viņi nebija vienīgie, kas piedalījās šajās mācībās – kuģa simulators tiešsaistē bija savienots ar identisku trenažieri Lietuvas Jūras akadēmijā, proti, virtuāli Klusajā okeānā tuvu viens otram atradās divi kuģi, kuriem, strādājot komandā, bija jāizglābj divi nelaimē nonākuši zvejnieki. To pēc glābšanas un meklēšanas koordinācijas centra rīkojuma paveica liepājnieki.
“Mans kā stūrmaņa uzdevums bija atrasties pie radara – vērot distanci un nepieļaut sadursmes ar priekšā esošo kuģi un meklējamo objektu, kā arī uzklausīt kapteiņa norādījumus. Šeit viss ir gandrīz kā pa īstam, vienīgais, kas varbūt iztrūkst ir stresa faktors. Ja kādreiz reālajā dzīvē patiešām nonākšu šādā situācijā, tad zināšu, kā rīkoties, un satraukums nebūs tik liels,” teica Emīls Kudums, uzsverot, ka iespēja izmantot šādas tehnoloģijas padara interesantākas un vērtīgākas mācības. Students Armands Rusakovs, kurš mācās par kuģa vadītāju un šoreiz iejutās stūres vīra lomā, izteicās: “Kā jau varēja redzēt ekrānā, bija slikti laikapstākļi, lija stiprs lietus un pūta vējš, tādēļ svarīgi bija nenovirzīties no kapteiņa noteiktā kursa.” Savukārt virtuālā kuģa kapteinis Reinis Rozentāls pastāstīja, ka uz viņu šajā nodarbībā gūlusies visa atbildība. “Visu laiku bija jāuztur sakari ar glābšanas un meklēšanas koordinācijas centru, jādod komandas padotajiem. Šī glābšanas misija bija veiksmīga, abi zvejnieki sveiki un veseli tika nogādāti uz klāja,” skaidroja R. Rozentāls. Viņš ir apņēmības pilns turpināt mācības un teica: “Kas zina, kā dzīve iegrozīsies, varbūt nākotnē arī kļūšu par kapteini.”
Apmierināti ar veikumu bija ne tikai paši puiši, bet arī viņu pasniedzēji Nauris Upenieks un Rūdolfs Virga. “Mums bija līdzīgs kuģa simulators, taču tam nebija šīs īpašās funkcijas, proti, spējas tiešsaistē darboties kopā ar kādu citu. Tagad mēs varam saslēgties kopā ar jebkuru valsti un veikt kopīgas mācības, piemēram, Lietuvā šādi simulatori ir pat seši,” teica N. Upenieks, piebilstot, ka Jūrniecības koledžā ir arī mašīntelpas simulators. Savukārt R. Virga, kurš tāpat kā Nauris ir absolvējis Jūrniecības koledžu, uzsvēra, ka studentiem šādas tehnoloģijas dod neatsveramu pieredzi. Kad viņš mācījies, tādu iegūt neesot bijis iespējams.
Latvijas Jūrniecības koledžas direktors Vladimirs Dreimanis piebilda, ka šis esot unikāls gadījums visā Eiropā arī tāpēc, ka līdz šim tiešsaistes mācības, sadarbojoties ar citām valstīm, bijušas, tikai izmantojot papildu iekārtas. “Mums viss notika pa tiešo,” ar simulatoru palepojās V. Dreimanis.