Ik rudeni saņemam nedaudz vairāk nekā vasarā iedzīvotāju ziņojumus par aizdomīgiem vērojumiem. Tumšajā laikā ļaudis apkārtni uztver citādāk. Taču šis rudens ne pārkāpumu, ne ziņojumu ziņā neatšķiras no citiem pēdējo gadu rudeņiem.

Ja policijā saņemam izsaukumu, braucam un skatāmies. Nav obligāti būt jau notikušam noziegumam. Ja klīst aizdomīgs cilvēks – mēs aizbraucam, pārbaudām. Ja atrodam, sazināmies ar Valsts policiju, varbūt viņš ir meklēšanā. Ja nav, pajautājam – kāds ir tavs mērķis? Kāpēc te atrodies? Ja viņam ir bijuši ļauni nodomi, tad šādas pārbaudes brīdī viņš saprot, ka ir piefiksēts un jāliekas mierā vismaz šajā rajonā.

Labāk policijai ziņot profilaktiski ātrāk. Protams, nevaram būt pilnīgi visās vietās vienlaikus.

Pat ja mēs nesatiksim to cilvēku, bet viņš būs jau pamanījis policijas mašīnu, kaut kur noslēpies, viņš zinās: ”Te ir policija, savus ļaunos nodomus nevaru realizēt.” Tā ka iesaku iedzīvotājiem gan pašiem sargāties, gan arī iesaistīt pašvaldības policiju.

Katrā vietai un situācijā būs sava specifiska rīcība. Svarīgi uzturēt kontaktus ar kaimiņiem, zināt viņu telefona numurus. Ja redzi, kaimiņa īpašumam tuvojas nezināmi ļaudis vai jau staigā pa sētu, piezvani kaimiņam, pajautā – vai tie tavi radi vai sveši cilvēki? Vai saucam policiju, vai tūlīt nostrādās signalizācija?

Varam domāt, ka viss ir jauki, gadu desmitiem pa neaizslēgtiem vārtiņiem neviens nelūgts nav ienācis, bet nevajag domāt, ka tā būs vienmēr. Ir cilvēki atkarību problēmās, kuriem vajag, vienalga ko. Varbūt kaut ko šķietami maznozīmīgu – kādu instrumentu vai automašīnas rezerves riteni. Saimniekam var šķist, kas tur sevišķs, lai stāv. Bet zaglis pratīs aiznest mantu uz kādu vietu, kur viņam par to iedos vismaz puspudelei šnabja vai cigarešu paciņai. Ne jau tikai narkomāni un alkoholiķi, arī nikotīnatkarīgie ir spējīgi uz trakām lietām.

Dzīvokļos tāpat jāsargājas: ja kāpņu telpas ārdurvīm esam kodu ielikuši, tad nevajag to uzrakstīt ar cipariem turpat blakus uz durvju kleidungiem. Tā kāpņu telpa kļūst nedroša, kāds var ieiet, bezpajumtnieks pagulēt vai zaglis paskatīties, vai nestāv kāds nozogams velosipēds, citam pat patiks paņemt puķupodu, ko aiznest savai dāmai.

Īpašniekam ļoti nepatīkami, ja ienācis svešs, ko nozadzis, saplēsis vai apgāzis. Tāpēc ieteikums ir mantas lieki neatstāt paņemamas, redzamas, neradīt kārdinājumu, bet durvis un vārtus – turēt slēgtas.

Ja aizdomīgs cilvēks satikts uz ielas, varbūt pat reibumā vai abstinencē, un ja vēl viņš sāk izteikt kādas piezīmes vai draudus, un cilvēkam rodas apdraudējuma sajūta, tad vispirms vajadzētu pēc iespējas ātrāk sasniegt drošāku vietu – vai ieiet tuvākajā veikalā, degvielas uzpildes stacijā, kur ir vairāk cilvēku, vai censties ātrāk nokļūt mājās.

Tikai no drošās vietas par satikto var ziņot policijai. Tad brauksim paskatīties – vai viņš ar tiem laužņiem švitinās un rada bīstamu situāciju, vai ir apreibinošu vielu iespaidā, bet varbūt gluži nevainīgi aizņēmies darbarīkus un tagad nes tos atpakaļ.

Arī tā var gadīties.

Krēslas un vakara stundās, drošāk, protams, jūtamies mājās. Ejot pa pilsētu, labāk izvēlēties apgaismotu maršrutu, nevis taisnāko un tumšāko. Jāizvērtē ceļš. Tumšā vietā palīdzēs kabatas lukturītis, labāk tas, nekā telefona gaismiņa, kas var radīt pretēju efektu gaidītajam – var iekārdināt laupītāju. Uzmanīgam ir jābūt vienmēr.

Ja ziņo policijai par iespējamiem problēmcilvēkiem, svarīgi iegaumēt viņu pazīmes – tievs, garš, sarkanā vai zilā vējjakā, vai tamlīdzīgi. Galvenais, lai mums ir informācija. Ja novērojumi ir ielās, kurās izvietotas videonovērošanas kameras, tad varam sazināties ar novērošanas centru.

Būtu ļoti labi, ja kameru tīkls paplašinātos un tās izvietotu vairāk arī mikrorajonos – Jaunliepājā, Ziemeļu priekšpilsētā, Ezerkrastā. Jo vairāk kameru, jo drošāk cilvēki var justies.

Uldis Novickis, Liepājas pašvaldības policijas priekšnieks