Pēdējo divdesmit gadu laikā to cilvēku skaits, kuri dzīvo vieni, ir ievērojami pieaudzis.

Pirms divdesmit gadiem Vācijā vieni dzīvoja 17,1% iedzīvotāju jeb 14 miljoni cilvēku.

Visbiežāk vieni paši dzīvo vecāka gada gājuma cilvēki.

Vecuma grupā virs 65 gadiem vieni dzīvo 34%, bet starp 85 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem vieni dzīvo 56%.

Taču arī jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem bieži dzīvo vieni. Šajā grupā vieni paši dzīvo 28%, kas ir krietni virs vidējā rādītāja.

Biežāk vienas dzīvo sievietes nekā vīrieši.

Salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (ES), kas ir 16,2%, Vācijā mājsaimniecības ar vienu cilvēku ir krietni vairāk.

Vēl vairāk tādu ir tikai Lietuvā, Somijā, Dānijā, Igaunijā un Zviedrijā.

Savukārt vismazāk tādu mājsaimniecību ir Slovākijā, Īrijā un Polijā.

Vācijā jau tagad visizplatītākais mājsaimniecību veids ir mājsaimniecības ar vienu personu, kas veido 41,6% no kopējā mājsaimniecību skaita.

Saskaņā ar prognozēm līdz 2040.gadam šādu mājsaimniecību īpatsvars varētu pārsniegt 45%.

Taču dzīvošanai vienatnē ir arī savas ēnas puses. Katrs ceturtais cilvēks, kurš dzīvo viens, bieži izjūt vientulību. Tas ir daudz vairāk nekā vidējais rādītājs, kas ir 16,3%.

Vientulība visizplatītākā ir jaunu cilvēku vidū līdz 30 gadiem, kuri dzīvo vieni. Gandrīz 36% no viņiem bieži jūtas vientuļi.

Starp cilvēkiem vecumā no 65 gadiem, kuri dzīvo vieni, bieži vientuļi jūtas 17,6%.

Cilvēki, kuri dzīvo vieni, arī biežāk pakļauti nabadzības riskam.

2023.gadā Vācijā 29% cilvēku, kuri dzīvo vieni, tika uzskatīti par pakļautiem nabadzības riskam. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji Vācijā.