Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vasaras saulgrieži – gaismas svētki

Vasaras saulgrieži – gaismas svētki
24.06.2007 16:33

0

Atslēgvārdi

“Šodien jau arī vēl ir cilvēki, kas Jāņus cenšas sagaidīt pēc savu senču parauga, pavadot gada īsāko nakti nomodā,” saulgriežu vakarā atbraukusi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē Rucavas pagasta “Vītolniekos” un pievienojusies tur gaviļnieku pulciņam, moži  teica 96 gadus vecā tautas dainu zinātāja Anna Trautmane. Viņa nekavējās arī izrādīt savu bagātīgi pielocīto dziesmu pūru un gandrīz vienmēr bija pirmā, kas skaņā balsī uzsāka  dziedāšanu: “Pa gadskārtu Jānīt’s nāca savus bērnus apraudzīt…”

Dziesmas tovakar “Vītolniekos” skanēja gandrīz bez mitas. Tās palīdzēja uzņemt ciemiņus, noderēja, ziedus un jāņuzāles ievācot, kā arī vienoja ļaudis pie vainagu pīšanas, sētas pušķošanas un mielasta  galda klāšanas. Tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare neslēpa, ka Anna Trautmane ir folkloras glabātāju balsts. Apbrīnojama esot viņas atmiņa. Vēl viena dziesma nav izdziedāta, bet Anniņai nākamā jau padomā. Sirmā rucavniece neesot arī no tiem prāvas gadu nastas nesējiem, kas, spekulējot ar savu vecumu, mīlot pagulšņāt. Arī šoreiz bijušas sievas, kas mēģinājušas viņu atrunāt no došanās ārpus mājas, sakot, kur tad tu skriesi, ko tad vēl neesi savos gados redzējusi un paguvusi izdarīt. Taču viņa neesot klausījusies tādās runās un, rau, redzama pulkā ar visiem. Ar rucavniekiem, ar dunicniekiem, ar rīdziniekiem, ar dzimušajiem papeniekiem.

“Tā enerģija un gaišums, ko mums Anna spēj  dod, ir neatsverami,” priecājās Sandra, pastāstot, ka Rucavai Jāņu melodiju neesot vairāk kā citos novados, tāpēc Jāņu naktī tiekot skandētas tās pašas dziesmas, kas  pie jāņugunīm skan citos Latvijas pakalnos. Pietiekot visai naktij. Anna esot godu dziesmu enciklopēdija. Ja nu kādubrīd atmiņa vairs neko negribot piedāvāt, Sandra ieskatoties pierakstu blociņā, kas allaž esot līdzi, un atkal melodijas uzvirmojot ar jaunu spēku.

Tāpat arī neesot tik svarīgi, cik liels tautas tradīciju zinātāju skaits ir sapulcējis vienkopus. Nekas īpaši šinī ziņā pēdējos gados vairs netiekot organizēts. Cilvēki paši pa sev vien zināmām sakaru   līnijām uzzinot, kur un kas notiek, un dodoties ceļā. Tāpēc vienos saulgriežos viesu skaits izrādoties prāvāks, citos – mazāk kupls. Vienreiz pie viņiem atbraukuši folkloras kopas “Laiva” dalībnieki no galvaspilsētas, citreiz – “Optimistu klubs” no Liepājas, bet aizpērn gluži nejauši pievienojies prāvs pulciņš ornitologu no Zviedrijas. Atradies pat tulks, un līksmība jūras krastā, gaidot saullēktu, bijusi nepieredzēti liela. “Mēs torīt izdziedājām sauli!” atcerējās Sandra. “Paceļoties virs apvāršņa, saule visu laiku kaut ko cilvēkiem rāda. Bet mēs tos signālus centāmies uztvert un pārvērst skaņās. Tas bija  lieliski!” Zviedri pauduši sajūsmu un atklājuši, ka neko tādu savā mūžā vēl neesot piedzīvojuši.

“Mums Jāņus ir svarīgi katram sevī izdzīvot. Nevis par godu  Jāņu dienai rīkot kaut kādus tejāterus, bet mācīties, kā mūsu tautas lielākos svētkus pašiem aizvien izjustāk nosvinēt. Tas viss ir procesā. Katra nākšana kopā mums ir mācīšanās,” paskaidroja kluba vadītāja. Saulrietu pavadīt jau pietiekot mundruma visiem. Kad tas noticis,  pagalmā gaiši uzliesmojot ugunskurs. Tā karstās liesmas veidojot tādu kā zelta laipu līdz saullēkta brīdim. Gaisma nenodziest nevienu brīdi un apliecina savu uzvaru pār tumsu. Tāda nakts ir tikai vienreiz gadā. Un kluba vadītājai vēl neesot gadījies, ka saulgriežu naktī lītu. Jā mākoņi esot savilkušies, bet tad tie atkal pašķīrušies, ļaujot atspīdēt saulei. “Dzīvošana nomodā ne visiem pa spēkam. Tradīciju klubā vairums ir vecāka gadagājuma ļaudis. Taču pati no gada gadā rītausmas brīdi sagaidu konsekventi,” Sandra stāstīja. Viņa teica ka šis gads cilvēkiem bijis labvēlīgs, jo saulstāvji, kad naksniņa bija visīsākā, ilga trīs diennaktis un arī ziedu pļavās neesot trūcis, jo ziedējis viss, kas vien varējis uzziedēt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Galda viducī jāatrodas siera ritulim, kas ir apaļš un dzeltens kā saule.

Vainagus pinot, tajos tiek ielocītas arī mūsu tautasdziesmas.

Godu dziesmu zinātājai Annai Trautmanei šie ir deviņdesmit sestie vasaras saulgrieži.

Galda klāšana arī ir rituāls.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz