Pēc tam, kad medijos iepazinos ar informāciju, kā iecerēts
attīstīt Liepājas pludmali, man kā liepājniekam, kas ne tikai bieži apmeklē
pludmali, bet bērnībā dzīvoja līdzās pludmalei, pirmais atmiņā nāca tas, kā
pludmale izskatījās pagājušā gadsimta sākumā.

Esmu redzējis gan zīmētas bildes, gan fotogrāfijas. Tajās
redzams, ka pludmale bija skaisti, varētu pat teikt – cēli, aprīkota vieta, kur
cilvēkiem ierasties atpūsties. Bija teltis, glauni guļamkrēsli, pludmales
kostīmi, ko varam iztēloties kā pidžamas. Cilvēkiem bija atpūtas vieta. Īsta
kūrvieta ar sanatoriju.

Cara laikā veidoja šo atpūtas vietu kā veselības centru.
Ieskaitot pludmali. Sanatorijā bija dūņu vannas un vēl nezin cik un kādas
smalkas procedūras. Parkā – greznais restorāns ”Banga”, kas bija būvēts par
godu caram. Pats parks kopumā arī bija fantastiska vieta. Tikpat skaista un
fantastiska bija arī pludmale.

Vai tā bija pieejama arī vienkāršiem cilvēkiem, gan nemāku
spriest, jo bildēs redzams, ka pludmalē uzturas tā saucamais sabiedrības
krējums. Bet tas jau nekas! Dzīve taču iet uz priekšu. Bet vieta patiesi bija
ekskluzīva. Domāju, ekskluzīvāka, nekā pati Liepāja kā pilsēta.

Zigurds Akmentiņš, stāstot par teātra vēsturi, atklāja, ka
Liepājā, vietā, kur patlaban ir tramvaja parks, savulaik ir bijusi speciāla
izklaides un atpūtas vieta – dāmas dejojušas, atsedzot potītes. Turp ļaudis
braukuši atpūsties, un šajā vietā atpūta bijusi organizēta līdzīgi kā pludmalē.

Līdz ar to jāsecina, ka jau senos laikos Liepājā ir bijušas
tradīcijas, kas attīsta brīvā laika un veselīga dzīves veida, kā arī izklaides
tradīcijas saistībā ar pludmali.

Lasot arhitektu domu lidojumu, domāju, ka iecere nav slikta.
Gan jau vīzijas izstrādātāji pieredzi guvuši citviet pasaulē. Ja to visu, kas
iekļauts vīzijas aprakstā, var dabūt gatavu, tad jāliek piecas balles. Bet vai
tik grandiozi un tādā veidā ir vajadzīgs, par to, protams, var strīdēties, jo
gaumes ir dažādas.

Turklāt, kamēr to dabūs gatavu, zinot mūsu finansu iespējas,
modes tendences un tamlīdzīgas lietas, varbūt no iecerētā vairs neko
nevajadzēs. Bet pati doma kā tāda, ka šādu lietu nepieciešams attīstīt un
veidot, protams, ir fantastiski laba. Kā jau teicu: kas un kā, ir gaumes lieta.
Bet pati ideja – attīstīt kūrorta zonu ar augstām prasībām un mūsdienīgām
tehnoloģijām, tā ir apsveicama. Atbalstu ar visām rokām un kājām.

Ideja par pastaigu mola izveidi jūrā, līdzīgi kā tas jau ir
Palangā, ir veca iecere. Pirms gadiem desmit vai pat senāk bija Gājēju ielā
naudas vākšanas akcija, lai šo lietu attīstītu, jo pilsētas projektā tas bija.
Diemžēl toreiz viss pačibēja.

Domāju, pludmale ir tā vieta, kuru vajadzētu attīstīt pēc
vecām un skaistām tradīcijām ar mūsdienīgiem risinājumiem. Bet sākt vajadzētu
ar mazumiņu. Pirmām kārtām, nodrošinot drošību pludmalē.

Ļoti daudz laba jau pludmalē ir izdarīts. Ir izbūvēts
komplekss invalīdiem, kas ļauj pludmali apmeklēt un pie peldēm jūrā tikt
cilvēkiem ar ierobežotām spējām. Bet, manuprāt, jāattīsta ir drošības sistēma
pludmalē. Pludmales glābšanas dienestu nepieciešams attīstīt daudz augstākā
līmenī. Lai nepārtraukti pludmalē būtu glābēji, lai nemitīgi gar piekrasti
kursētu laivas, no kurām glābēji skatītos, kas notiek ūdenī, lai būtu vairāk
novērošanas torņu.

Drošības sistēmai jābūt pilnīgai. Jo cilvēku pludmalē ir aizvien
vairāk, iebrauc gan lietuvieši, gan viesi no citām valstīm. Tāpat labiekārtot
vajadzētu pludmali arī, piemēram, Pērkonē, Bernātos. Iespējams, pašvaldībām
vajadzētu vienoties par prasībām un rīcības plānu, jo piekraste mums ir ļoti,
ļoti gara – līdz pat Lietuvas robežai.

Sāksim ar drošību! Un protams, nepieciešami soliņi,
pārģērbšanās kabīnes un daudz, daudz atkritumu konteineru! Jo cilvēku vairāk, jo
atkritumu vairāk. Un patērētājsabiedrība tomēr mums izveidojusies šerpa, jo
uzskata, ka aiz tās jau viss tiks savākts, ka pašiem jau nekas nav jādara.

Tādēļ pirmais, kas jārisina un jāuzlabo pludmalē, ir viss,
kas saistīts ar atkritumiem un drošību. Par pārējo varam fantazēt.