Rucavā izveidota darba grupa, kuras
uzdevums ir noskaidrot nepieciešamību izstrādāt saistošos noteikumus par
transportlīdzekļu maksas iebraukšanu Papes un Nidas ciemos.

“Jau vairākus gadus runā par maksas iebraukšanu, tāpēc nolēma izveidot
darba grupu, kas rakstīs visus plusus un mīnusus, vajag vai nevajag,” deputātu
lēmumu par darba grupas izveidi pamato Rucavas Novada domes priekšsēdētāja Līga
Stendze. Par to, vai saistošo noteikumu izstrāde būs nepieciešama, pēc tam lems
deputāti. Darba grupā nolemts iekļaut dažādu nozaru pārstāvjus. “Lai
jautājums no visām pusēm būtu apskatīts,” lēmumu pamato L. Stendze. Komandā
pašlaik darbojas deputāti Guntis Rolis, Irēna Šusta, Jānis Veits, Papes Dabas
fonda pārstāvis Ints Mednis, vietējie uzņēmēji Gundars Vītols, Imants Edmunds
Pričins, Māris Stankēvičs, tūrisma speciāliste Lauma Pētersone, Papes
iedzīvotājs Māris Muitenieks un Rucavas Novada domes izpilddirektora pienākumu
izpildītājs Edgars Riežnieks. Darba grupas dalībniekus izvirzījuši domes
deputāti, pirms tam vienojoties ar katru konkrēto personu.

Izpētes nolūkos plānots izzināt citu pilsētu un arī valstu, piemēram,
Lietuvas pieredzi šajā jautājumā. Veiktie izpētes darbi varētu tikt apkopoti ne
ātrāk kā pusgada laikā, jo arī darba grupas pārstāvju vidū viedokļi par maksas
ieviešanu ir atšķirīgi. “Esmu par,” savu nostāju apliecina I. Mednis,
norādot, ka šis jautājums aktualizēts jau kopš 2004. gada. Visticamāk,
maksas iebraukšana varētu būt sezonāla. Vasaras mēnešos Papē un Nidā novērojams
sevišķi liels tūristu pieplūdums, kas pieejamo infrastruktūru izmanto par
brīvu. Tam savukārt ir arī sekas – nopostītas informācijas zīmes, sabojāts ceļu
segums un atkritumi. “Pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai infrastruktūru
regulāri uzturētu,” iebraukšanas maksas nepieciešamību pamato I. Mednis.
Pretējās domās gan ir vietējais uzņēmējs un viesu nama “Pūķarags”
īpašnieks G. Vītols: “Man tur ir bizness, un es uzskatu, ka tas tam
traucēs.” Viņaprāt, atpūtnieki, pat ja tie ir tūristi no Lietuvas, visticamāk,
psiholoģiski būs pret šādu kārtību un izvēlēsies par labu citām līdzīgām atpūtas
vietām, kurās iebraukšana ir par brīvu. Savukārt ar iegūtajiem līdzekļiem tāpat
nepietiktu, lai, piemēram, atjaunotu ceļu. Vaicāts, kā risināt jautājumu ar
atkritumiem, kurus atpūtnieki pēc sevis nesavāc, G. Vītols atbild: “Vairāk
viesu māju. Tad krūmos līst nevienam negribēsies.” Ja iebraukšanas maksa
tiks ieviesta, uz vietējiem iedzīvotājiem jaunie noteikumi neattieksies.