Piektdiena, 25. aprīlis

+7°C
Vējš: ZA 3 m/s
Skaidrs laiks

Vārdadiena: Līksma, Bārbala

Karaļi, cari un Liepāja 24.04.2007

Atslēgvārdi vizīte

Beļģijas karalis Alberts II

Gadu pēc Nīderlandes karalienes Beatrikses viesošanās Liepājā, mūsu pilsētu atkal apmeklē augstdzimušas personas – šoreiz tas ir Beļģijas karalis Alberts II ar kundzi Paolu. Tad nu īsumā iepazīsimies, kas ir šis monarhs un atcerēsimies arī tos karaļnamu pārstāvjus un carus, kas mūsu pilsētā viesojušies gadsimtu gaitā.

Nevis Beļģijas, bet beļģu karalis Alberts II

Alberts II Beļģijas karaļa tronī atrodas divpadsmito gadu. Tajā viņš sēdās pēc tam, kad atvaļinājuma laikā Spānijā ar sirdstrieku mira viņa vecākais brālis karalis Boduēns, kas tronī bija atradies 42 gadus. Starp citu, Boduēns valdīt sāka jau 20 gadu vecumā, kad beļģu tautas spiediena dēļ no troņa atteicās viņa tēvs Leopolds III. Lasot par Beļģijas karalisko ģimeni un karaliskajām tradīcijām, daudzviet atrodam vārdu savienojumu beļģu karalis, nevis Beļģijas karalis, kā mums tas šķiet pareizāk. Tam ir savs izskaidrojums – tituls Alberts II, beļģu karalis, tiek lietots tāpēc, lai uzsvērtu tuvību tautai, nevis valsts struktūrām. Pat zvērestā, kuru dod karalis, sēžoties tronī, tulkojumā skan aptuveni tā: "Es zvēru ievērot Konstitūciju un beļģu tautas likumus, saglabāt tautas neatkarību un teritorijas vienotību."

Kā var uzzināt no vēstures avotiem, beļģu karaļnamam ir 174 gadus ilga vēsture. Un zīmīgi, ka karalim šajā valstī ir vairāk simboliska nekā reāla loma valsts politiskajā dzīvē. Tomēr pavisam to noliegt nevar. Beļģi mēdz jokot, ka viņu valsti vienojot trīs lietas: šokolāde, sports un karaliskā ģimene. Ne jau velti uz šīs valsts naudas zīmes eiro ieraugām Alberta II profilu. Un, starp citu, tieši Beļģijas sabiedrības neviendabības (tajā runā trīs valodās – flāmu, franču un vācu) un nesaskaņu nolīdzināšana ir karaļa galvenais uzdevums, vienojot savu tautu. Tiesa gan, varam uzzināt, ka Alberta II vecākais dēls un kroņprincis Filips ar savām politiskajām aktivitātēm vairākkārt pamanījies sacelt valstī diezgan lielu vētru un iedalīt beļģu tautu divās nometnēs, no kurām viena ir par viņu un otra – pret.

Albertam II tagad ir 71 gads, un Latvijā viņš ieradies kopā ar savu dzīvesbiedri Paolu (karalienei ir 68 gadi), ar kuru kopā nodzīvoti četrdesmit seši gadi. Karaliene runā franču, itāliešu, angļu un vācu valodā, tomēr, pēc tautas domām, viņai ir viens ļoti būtisks trūkums – viņa nerunā flāmu valodā, kurā sarunāja divas trešdaļas Beļģijas pilsoņu. Beļģijas karaliskā ģimene aplaimota ar trim pēcnācējiem: 45 gadus veco Filipu, 43 gadus veco princesi Astrīdu, kuru, starp citu, savulaik uzskatīja par piemērotu partiju britu troņmantiniekam Čārlzam, un 42 gadus veco princi Laurēnu. Un tagadējam Beļģijas karaļpārim ir arī kupls mazbērnu pulciņš: Filipam ar sievu Matildi ir trīs bērni, Astrīdai ar vīru Lorēnu – pieci un Laurēnam ar sievu Klēru – trīs.

Lai arī Eiropā karalisko skandālu ziņā nepārspēts ir britu karaļnams, sava odziņa gadījusies arī beļģiem. Kaut vai Albertam II pašam. Tiesa, tad gan viņš vēl nebija karalis, un tāpēc tauta, kad nāca atklātībā ziņas par viņa ārlaulības meitu, nolēma viņam šo sānsoli un citas jautrības piedot, jo kam tad negadās. Pirms astoņiem gadiem visu Beļģiju pāršalca vēsts, ka Albertam II ir ārlaulības meita Delfīne Boela, kurai šobrīd ir 37 gadi. Pagājušajā gadā sieviete desmit minūšu ilgā televīzijas intervijā pastāstījusi, ka laikā, kad viņai bijuši jau 9 gadi, karalis un karaliene gatavojušies šķirties, un Alberts II kopā ar viņas māti mākslinieci plānojuši pārcelties uz Lielbritāniju, taču pēdējā brīdī viņu plāns izjucis.

Baumas klīda arī par karaļpāra jaunākā dēla Laurēna un viņa sievas Klēras iespējamo laulības šķiršanu. Tas bija pavisam nesen, un abi baumu lokā nonākušie to dedzīgi noliedza. Aprunāšanas iemesls bijis pavisam prozaisks – tauta bija novērojusi, ka Laurēns dažkārt sabiedrībā parādās viens, savukārt Klēra reiz pamanīta kravājam somas ceļam uz Angliju, kur mīt viņas draugi un daļa ģimenes no tēva puses. Klēra gan diezgan bieži tur viesojusies, taču tagad dažiem šķitis, ka tas notiek pārāk bieži. Tāpēc reportieri viņai sekojuši līdz pat vecāku mājām, kur Klēra parādījusi, ka viņas ceļasomās ir tikai pašas nepieciešamākās lietas, nevis visa iedzīve.

Lai neattālinātu karaļa dzīvi no tautas un tūristiem, Beļģijas karaļnamā visu gadu apskatei atvērts Dinastijas muzejs un reizi gadā arī karaļa pils Briselē un Karaliskās siltumnīcas ar dāsnu augu klāstu. Diezgan ekstrēms pārdzīvojums pils darbiniekiem bijis pagājušā gada oktobrī, kad kāds narkotikas salietojies un ar nazi bruņojies apmeklētājs izsitis pils logu, vēlēdamies tajā iekļūt. Policija nekārtību cēlāju ātri vien aizturējusi. Turklāt karaļa ģimene par šo incidentu uzzinājusi tikai vēlāk, jo notikuma brīdī gan karalis, gan karaliene pilī nemaz neatradās.

Beatrikse apprec tautas neatzītu vīru

Pagājušā gada 24.maijā Liepājā vienas dienas vizītē viesojās Nīderlandes karaliene Beatrikse. Starp citu, šī valsts, tāpat kā Beļģija, mūsdienu eiropietim ar monarhiju neasociējas. Beatrikse savas vizītes laikā vispirms vēlējās apskatīt Karostu, un šāda iespēja viņai tika dota. Īpaši sirsnīgi pilsētas centrā Viņas Majestāti sagaidīja liepājnieki, kas bija sapulcējušies, lai palūkotos uz augstdzimušo personu un pamātu viņai ar roku vai līdzpaņemtajiem ziediem, kurus vienam otram liepājniekam arī izdevās pasniegt Beatriksei vai mūsu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Interesanti, ka par Latviju kā ļoti skaistu valsti karalienei Beatriksei bija pastāstījis viņas vecākais dēls kroņprincis Vilems, kurš pirms pāris gadiem šeit viesojās.

Nīderlandē Beatrikse tiek uzskatīta par dāmu ar raksturiņu. Tagad viņai ir 69 gadi, un viņa valda jau 27 gadus. Viņa ir vecākā no četrām māsām, kopdzīvē ar vīru Klausu, nu jau nelaiķi, pasaulē laidusi trīs dēlus – tagadējo Nīderlandes kroņprinci 39 gadus veco Vilemu Aleksandru, gadu jaunāko princi Johanu Friso un 37 gadus veco Nīderlandes princi Konstantīnu. Tieši Beatrikses gaidāmās laulības ar vācu izcelsmes aristokrātu Klausu fon Amsbergu savulaik, kad tagadējai Nīderlandes karalienei bija 27 gadi, sacēla viņas dzimtenē jūtamu vētru, un notikumu gaitā iejaucās pat Hāgas parlaments.

Lieta bija ārkārtīgi delikāta – Klauss bija dienējis Hitlera jauniešu militārās organizācijas rindās. Trīssimt tūkstoši holandiešu parakstīja petīciju, kas nosodīja Beatrikses izvēli, un, kad pēc gada viņa tomēr svinēja kāzas ar savu izredzēto, pie jaunlaulāto karietes eksplodēja dūmu bumba, izraisot nemierus un sapulcējušos ļaužu kautiņus ar policiju. Bet par spīti sākotnējai nepatikai holandieši drīz vien mainīja savas domas par Klausu – lielā mērā pateicoties viņa šarmantajai un neordinārajai personībai un aktīvajai līdzdalībai Nīderlandes politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Arī dēlus abi audzināja par apzinīgiem savas tautas pārstāvjiem, mudinot viņus aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē. Klausa aiziešanu aizsaulē 2002.gadā no Parkinsona slimības daudzi Nīderlandē pārdzīvoja, vēl ilgi pēc viņa nāves pieminot savu princi ar vislabākajiem vārdiem. Kā atzīst politologi, Nīderlandes karalienei piemīt kaut arī simboliska, tomēr būtiska loma savas valsts dzīvē. Turklāt savas dzīves laikā viņas pieņemtie lēmumi bieži sastapušies ar diezgan lielu pretestību un karalienei vajadzējis iemācīties pastāvēt uz savu. Tāpēc arī tas raksturiņš.

Nikolajs II ieliek pamatakmeni Pareizticīgo katedrālei

Pirms Beatrikses pēdējais no augstdzimušajām personām Liepājā viesojās Krievijas cars Nikolajs II, kurš ar savu klātbūtni mūsu pilsētu pirmoreiz pagodināja pirms 107 gadiem, viesojoties te 1900.gadā un līdz 1903.gadam ierodoties vēl un vēl. Pie varas viņš nāca 1894.gadā un savu valdīšanu beidza 1917.gadā pēc boļševiku apvērsuma. 1918.gadā Jekaterinburgā caru un viņa ģimeni zvērīgi noslepkavoja pie varas nākušie.

Nikolaja II uzturēšanās mūsu pilsētā saistīta ar Sv.Nikolaja Pareizticīgo Jūras katedrāli. 1901.gadā sākās tās celtniecība, un pirmo pamatakmeni tai ielika cars Nikolajs II. Viņš Liepājā bija arī 1903.gadā, kad 24.augustā pavadīja savu māti imperatori Mariju Fjodorovnu, kas kopā ar meitu Olgu ar imperatora jahtu "Polārzvaigzne" devās uz Dāniju pie radiniekiem. Izbraukšana notika no Cara piestātnes. Starp citu, tās pāļi saglabājušās līdz mūsu dienām starp ieeju kanālā un Ziemeļu molu. Tajā pašā vakarā cars Nikolajs II un pārējie imperatora ģimenes locekļi pametuši pilsētu ar speciālo vilcienu, turklāt tas noticis nevis no stacijas, bet tieši no kādas piestātnes.

Aleksandrs III pavēl celt kara ostu

Arī Krievijas cars Aleksandrs III mūsu pilsētu apmeklējis vairākkārt. Viņa ierašanās saistīta ar kara ostas celtniecību. Cars Aleksandrs III gan deva oficiālo pavēli par tās celtniecības darbu uzsākšanu, gan arī pats piedalījās tās pamatakmens ieguldīšanā 1893.gada 12.augustā. Aleksandra III dēls, cars Nikolajs II tēva piemiņai deva rīkojumu jauno kara bāzi nosaukt par imperatora Aleksandra III ostu. Jau tolaik tā bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Bija pat sava pasta nodaļa, kura tā arī saucās "Port Imperatora Aleksandra III". Pastkartes nosūtīšana no turienes uz Liepāju maksāja nevis kā pasta sūtījums pilsētas robežās 1 kapeiku, bet gan kā starppilsētu – veselas 3.

Lieli nopelni šim cariskās ģimenes pārstāvim ir arī mūsu peldiestādes, vēlākās sanatorijas popularizēšanā. Lai arī jūra mūsu krastus apskalo gadsimtiem ilgi, tā īsti kā peldvietu mūsu pilsētu neviens neatzina. Taču pietika 1860.gadā Liepājas jūrmalā piecas nedēļas pabūt un izpeldēties caram Aleksandram III, kas tolaik gan vēl bija tikai Krievijas troņmantnieks, kad par mūsu pilsētu sāka runāt Eiropā. Cara ģimenes apmeklējums pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā arī vēlākos gados, un mūsu pilsētas kūrortam bija jāpiemērojas izsmalcināto peldviesu prasībām. Ir zināms, ka cara ģimenes sagaidīšanai Jūrmalas parkā speciāli uzbūvēts ķeizara paviljons, kurā tie rīkojuši plašu un greznu pieņemšanu un kurš vēlāk kļuva par tik populāro kafejnīcu "Banga".

Pēteris I ierauga salamandru

Mūsu pilsētā vairākkārt viesojies arī Krievijas cars Pēteris I, kurš savā zemē valdīja no 1682. līdz 1725. gadam. Kā uzzinām no vēstures avotiem, pirmo reizi viņš šeit bijis 1697.gadā Lielās sūtniecības sastāvā un otro reizi – 1716.gadā kopā ar carieni Katrīnu I. Viņš bija personība, kas Krievijā izveidoja absolūto monarhiju. Tomēr vislabāk cars pazīstams ar savu populāro paziņojumu, ka, iekarojot Ziemeļbaltiju, ir izcirsts logs no Krievijas uz Eiropu.

Savas pirmās vizītes laikā Liepājā Pēteris I ir apmeties tagadējā Kungu ielā 24. Šī māja ir viena no vecākajām dzīvojamām ēkām Liepājā. Ir zināms, ka mūsu pilsētā Pēteris I Zaļajā aptiekā pirmo reizi ieraudzījis jocīgo dzīvnieciņu salamandru, kas bija iebalzamēta spirtā. Cars to pat izņēmis un paturējis rokā. Tas ir dzīvnieciņš, kas it kā nedegot ugunī.

Otro reizi Pēteris I Liepājā ieradās 1716.gadā kopā ar carieni Katrīnu I. Augstdzimušie viesi pusdienojuši pie apakšpulkveža kņaza Goļicina. Nākamajā dienā noticis pilsētas rātes apmeklējums, un 14.februārī abi no mūsu pilsētas devušies uz Mēmeli (Klaipēdu) un Kēnigsbergu (Kaļiņingradu).

Kārlis XII slavē Liepājas ostu

Bet pats pirmais, kas no augstdzimušajām personām apmeklēja Liepāju, bija Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš savā zemē valdīja no 1679. līdz 1718. gadam. Mūspusē Kārlis XII bija pirms 306 gadiem – 1701.gada 12.septembrī, kad viņa armija ieradās Grobiņā un tajā pašā dienā daļa karaspēka – arī Liepājā. Tronī viņš kāpa vēl pavisam jauns – tikai piecpadsmit gadu vecumā. Un jau pēc trim gadiem sakāva Pēteri I pie Narvas un ieguva pasaules slavu. Iespējams, ka tieši tas bija iemesls, kāpēc šis vīrs iemantoja iesauku kauju karalis. Karošana viņam pa īstam gājusi pie sirds – Kārlis XII bija izkarojies pa lielāko daļu Eiropas, un Ziemeļu kara laikā pienāca kārta arī Latvijas teritorijas apgūšanai.

Ieradies Liepājā, Kārlis XII sīki iepazinās ar pilsētu un pavēlēja šeit uzcelt jaunu cietoksni ostmalā un stiprus nocietinājumus Pērkones kāpās. Viņš arī ļoti atzinīgi izteicies par mūsu neaizsalstošo ostu, uzsverot, ka tā ir priekšrocība salīdzinājumā ar citām Eiropas ostām. Pēc nostāstiem tiek lēsts, ka Liepājā Kārlis XII dzīvojis pilsētas birģermeistara Joahima Šrēdera namā Kungu ielā.

Par savu ziemas mītni mūspusē Kārlis XII izvēlējās Virgas muižu. Tur atradās arī augstākās armijas amatpersonas, miesassargi un kanceleja. Tomēr sadzīves apstākļi Virgas nometnē bijuši slikti. Daudzi slimojuši. Ap karaspēku kā mušas spietojušas vieglas uzvedības sievietes. Taču, neraugoties uz to, disciplīna zviedru armijā bijusi stingra, turklāt karavīri bijuši pusbadā. Valdniekam šajā ziņā bijis jocīgs viedoklis: "Izsalkuši suņi niknāk kož."

Uzturoties Virgā un glābjoties no bezdarbības, Kārlis XII rīkoja kara spēles – manevrus. Bet, ja karalim naktī nenāca miegs, viņš rīkojās pavisam puiciski: ar smagām sniega pikām izsita logus ēkās, kurās dzīvoja viņa virsnieki, lai pēc tam tos apsveiktu ar jautru smaidu.

Virgā Kārlim XII uzstādīts piemineklis – zābaks. Ir nostāsts, ka karalis šos atribūtus zaudējis vienā laidā – kur bijis, tur kāds arī palicis. Un, protams, arī Virgā. Vēstures raksti vēstī, ka 1810.gada februārī pa ceļam uz Rīgu īsu brīdi Liepājā uzturējies arī Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. Viņš apmeties un pārlaidis nakti bagātā tirgotāja H.Štobes namā, Bāriņu ielā 12. Vēlāk – 1838.gadā uz turieni pārcēlās Vites un Hika bāriņu patversme.

Kristīne Pastore,
"Kurzemes Vārds"

Foto no http://www.monarchie.be

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!