Kur Alpi kļūst pieauguši (7)

Nav taisnība, ka uz Alpiem jābrauc tikai ziemā, lai slēpotu. Dabas baudīšanai ideāla ir arī vasara, jo tad kalnu ielejās uz koši zaļu lauku fona izceļas mazi ciematiņi, kuros ikkatra māja apjumta ar sarkanu dakstiņu jumtu. It visur paceļas apaļīgi baznīcu tornīši, bet pļavās ganās gaiši brūnas govis ar zvaniņiem kaklā.

Viens no tādiem ciematiem, kur ap miniatūru tirgus laukumu saspiedušies tikai pāris veikalu un neliela baznīca, ir Metnica. Uz ielas pieņemts sveicināt katru pretimnācēju, kuri ciemā gan nav sastopami pārāk bieži. Rosība tirgus laukumā lielākoties jūtama no rīta, kad pulksten sešos nozvanījis baznīcas zvans.

Tūristus šeit varētu interesēt daudzās pārgājienu takas, kas ved krustām šķērsām cauri kalniem, mežiem un zemnieku sētām. Tā brīnišķīgi iespējams baudīt Metnicas ielejas ainavu, tikai jāseko īpaši uzstādītiem numuriņiem, kas norāda virzienu. Metnicā arī tiek uzvesta "Mirušo deja", kuras tradīcija sakņojas viduslaikos un kura saglabājusies arī fresku veidolā, simbolizējot cilvēku vienlīdzību nāves priekšā.

Skaisti sakopta ir arī mazpilsēta Sanktfeite, kuras rātslaukumā acis žilbina ziedu kalni, un Gurka, kuru apvij sevišķa aura cēlā Gurkas Doma dēļ. Ļoti daudzās mazajās pilsētiņās atrodas viduslaiku cietokšņi vai pilsdrupas. Ir vērts apmeklēt Štrāsburgas skaisto pili, kas atrodas pašā kalna galā un var kļūt par lielisku aktīvas pastaigas galamērķi.

Karintijas galvaspilsēta

Pie zili zaļā Verterezera novietojusies Klāgenfurte, kas ir šā Austrijas reģiona galvaspilsēta un vēl nesen bija viena no tām pilsētām, kurās norisinājās Eiropas čempionāts futbolā. Līdz Klāgenfurtei ved teicami dzelzceļi un ātrgaitas šosejas, no kurām paveras fantastiski skati uz Alpu virsotnēm. Kalni pavada skatienu, arī staigājot pa pilsētas centru, nereti tie, ietinušies dūmakā, redzami ielas galā.

Pilsētas simbols ir pūķis, par kuru minēts arī Klāgenfurtes dibināšanas teikā. Tā vēsta, ka pūķis dzīvojis vietā, kur tagad atrodas pilsētas parks, un barojies ar apkārtnes jaunavām, līdz drosminieki to nobeiguši. Teiksmu attēlo aka ar statujām rātslaukumā, kas mazu kociņu ielenkumā kalpo par strūklaku.

Verterezers ir lielākais visā Karintijā. Kalnu ieskauts, tas noder gan kā mūziklu uzvešanas, gan burāšanas un atpūtas vieta. Blakusesošo Eiropas parku vago mazi kanāliņi, kas garām restorāniem un maksas pludmales ieejai vedina līdz ezeram, kurā var doties izbraukumā ar kuģīti. Austrijai nav izejas pie jūras, tādēļ pie ezera ļaužu ka biezs: autostāvvietas pārpildītas ne tikai ar vieglajiem auto, bet arī dzīvojamajiem vagoniņiem ar velosipēdiem uz jumta.

Vecākā Karintijas pilsēta ir Frīzaha. Šeit saglabājies arī viduslaiku nocietinājumu komplekss, pie kura pieder plašs aizsarggrāvis un augsts mūris, ko dažviet pārtrauc koka tiltiņi. Frīzahā mēdz notikt iespaidīgi, viduslaiku stilā ieturēti svētku pasākumi, bruņinieku cīņas, tirdziņi, teātri. Pilsētas viesi var piedalīties arī īpašās bruņinieku pusdienās, kur galdabiedri būs bruņās tērpti aktieri un ēsti tiks viduslaiku ēdieni.

Serpentīns ar varžu pāreju

Ceļošana pa Karintiju ar auto šoferim var izrādīties īsts pārbaudījums, jo ceļi šeit met astoņnieku cienīgus līkumus, vijas gar klintīm un mazo ciematiņu tuvumā mēdz būt diezgan šauri. Vietām šajos līkločos manāma zaļa brīdinājuma zīmīte, uz kuras uzzīmēta varde un rakstīts – "Varžu migrācijas ceļš". Ciematos ielas ir šauras un stāvas, jo katrs ciems ir būvēts pakāpienveidā, piekļaujoties kalniem. Vietējie iedzīvotāji te iepraktizējušies braukt kā 1.formulas sacīkstēs. Bet lielāko izbrīnu izraisa lauksaimniecības tehnika, kas spēj braukt gandrīz vertikālās nogāzēs.

Kalnu klimats ir visnotaļ nepastāvīgs. Tas jāiegaumē, dodoties pārgājienos, jo šeit ātri uzrodas tumšas mākoņu gubas, kas var itin strauji pārtapt negaisā. Pērkons Alpos ir baismi spēcīgs, un tā laikā nav prāta darbs atrasties augstu virs jūras līmeņa. Tāpat jāatceras, ka vienmēr aiz sevis jāaizver ganāmpulku norobežojošie vārtiņi, kādi var gadīties ceļā. Savukārt nakšņot mežā drīkst tikai ar tā saimnieka atļauju, bet sēņot savām vajadzībām – pēc sirds patikas. Liela daļa ciematiņu iedzīvotāju nodarbojas ar mežsaimniecību, tādēļ dažas takas uz laiku var būt slēgtas koku vešanas dēļ. Iespējams arī mežā sastapt kādu baļķu vedēju, kas labprāt paskaidros ceļu, ja vien klausītājs spēs saprast vācu valodu karintiešu dialektā.

Anete Zīraka,
"Kurzemes Vārds"

Autores foto

Verterezera promenāde, pa kuru pastaigājas ne tikai tūristi, bet arī no ūdens izkāpušās pīles.