Juris Raķis: Kāpēc tikai pēc ārvalstu žurnālistu intereses tā radusies arī mums? (10)

Zviedrijas Televīzija vēsta, ka Krievijas armija tiek turēta aizdomās, ka tā deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūrā, Gotlandes piekrastē, izgāzusi no Liepājas atvestus ķīmiskos ieročus un kodolatkritumus. Tā varētu arī būt, taču gribu uzsvērt, ka tie nav ķīmiskie ieroči mūs tradicionālā uztverē, bet visdrīzāk armijā lietotās ķīmiskās vielas, piemēram, tās, ko izmantoja mākslīgās miglas radīšanai, tāpat raķešdegvielas komponenti utt.

Kas tā liek domāt? Loģiski spriežot, piemēram, pēc bijušām civilās aizsardzības shēmām, kas Padomju laikā bija slepenas, lielākas bīstamības objekti patiesībā bija Liepājas saldētava un Piena kombināts. Tur izmantoja tādas vielas, kā heonu un amonjaku, no kuriem izceltos lielākas briesmas, ja gadījumā notiktu noplūde.

Kamēr notika Padomju armijas izvešana, bija gan labas lietas, gan arī dažādi nesmukumi, kas tika paveiktas pozitīvā notikuma aizsegā. Ļoti daudz bija tā, ko bija jāizved vai pat jāutilizē, taču gadījās visādi. Kaut ko noslēpa, kaut ko apraka, kaut ko izlēja u.tml. Piemēram, pirms pāris gadiem Karostā atrada vairākas mucas ar Otrā pasaules kara mantojumu. Un domāju, ka arī nākotnē nāks gaismā vēl līdzīgas lietas. Kāpēc viss šis nesmukums ir tik ļoti miglā tīts un informācijai ir tik ierobežota piekļuve vēl joprojām? Pirmkārt, tāpēc, ka Padomju armijas izvešanā un ķīmijas ieroču slēpšanā bija iesaistīti divi lieli monstri – Amerika un Padomju Savienība. Abi bija labie un demokrātijas sargi. Otrkārt, tolaik, kad karavīri pameta šo teritoriju, ļoti daudzi šobrīd pie varas esošie (uzvārdus nesaukšu) "likumīgi" un ne tik likumīgi noprivatizēja milzīgus zemes gabalus, bijušās Padomju armijas teritorijas, rūpnīcas tehniku utt. Tādējādi platais gals uz šī notikuma iedzīvojās un apžilba no milzīgajām summām, ko saņēma un ko tur varēja saņemt. Fakti par to, vai armijas radīto ķīmiju izveda, utilizēja vai neizveda vispār, tika noslēpti. Jāpiebilst, ka šī bijušo Padomju armijas objektu pārņemšana gan pie mums, gan īpaši Rīgā notika diezgan necaurspīdīgi.

Ja atgriežamies pie Zviedrijas televīzijas radītās sensācijas, jāsaka, ka pavasarī viņus satiku. Žurnālistu rīcībā bija ļoti daudz informācijas, kas nāca no viņu pašu slepenajiem dienestiem. Apskatījām dažādas vietas, kas un kā varēja tolaik notikt. Arvien brīnos par to, kāpēc Latvijā interese par šiem notikumiem radusies tikai pēc tam, kad šo jautājumu pacēla kāda cita valsts? Kāpēc par to neviens neinteresējās ātrāk, piemēram, kaut vai tad, kad atrada jau pieminētās mucas?

Juris Raķis,
Karostas pētnieks