Edīte Tišheizere: Tas jaunais spēks. Rainis pēc būtības (11)
13.11.2011
Viena no Liepājas teātra īpašībām ir tā, ka tam gandrīz nekad neizdodas vienkārši normālas izrādes "skatīties var". Parasti ir vai nu kritieni vai – lidojums. "Pūt, vējiņi!" ir tieši tāds lidojums: spēcīgs, vienots, aizgrābjošs. Tieši piemirstais vārds "aizgrābjošs", man liekas, visprecīzāk izsaka sajūtas izrādes laikā: tā ierauj sevī kā stihija, tu esi viesuļa centrā, un vari tikai just kopā ar mūziku un tiem, kas uz skatuves. Domas, spriedumi – tas paliek uz vēlāku laiku, un šis brīnišķais pēcsajūtas brīdis ir ilgs.
Jā, protams, nekas nav pati pilnība, un man ir pietiekami daudz pieredzes, lai saskatītu plaisas, to, kas nav iznācis vai izdarīts līdz galam. Bet – nav ne mazākās vēlēšanās to darīt. Jo tik reta bauda ir pilnīgi ļauties tam, kādēļ teātris vispār eksistē jau divarpus gadu tūkstošus, – sajust to enerģijas vilni, kas plūst no cilvēkiem uz skatuves, un laimīgi kļūt par daļiņu no tā, ko viņi saņem pretī. Ansamblis kā viena būtne un, man gribas cerēt, tikpat vienoti, kaut vai uz to īso izrādes brīdi, skatītāji.
Vecajā labajā filmā "Iemīlējies Šekspīrs" viens no personāža uz daudziem jautājumiem par teātri atbild ar plecu paraustīšanu un teicienu: "It’s a miracle." Tas ir brīnums. Vai maģija. Ir trīs lietas, kas "Pūt, vējiņi!" padara par maģiju. Tā plūst no Kārļa Lāča mūzikas, kas ir izrādes pamatu pamats, dvēsele. Tā ir Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija, ko es atļaušos nosaukt par izrādes intelektu. Un izrādes dzīvā miesa, kurā saplūst dvēsele, prāts, gars – aktieri, pilnīgi visi, līdz pēdējam puisim vai meitai, neatkarīgi no tā, vai viņu tajā brīdī apspīd prožektors vai aizsedz laipa.
Un Dž.Dž.Džilindžers, protams, kas ir iekšā visur. No pirmā izrādes brīža, kad atskan malšanas un buršanas rituāla mūzika un sāk griezties milzīgais dzirnakmens, vai mūža rats, vai galaktika. Līdz pēdējam, kad daudzie atsevišķie cilvēki, katrs ar savām labajām un sliktajām rakstura īpašībām, vēlmēm un skaudībām, Baibas un Gatiņa upura satriekti, mūsu acu priekšā kļūst par tautu, sastingst, un viņiem cauri staro zvaigžņu gaisma.
Liepāja – arī pilsēta, ne tikai teātris – izdarīja, domājams, nebūt ne vieglu izvēli un paturēja pilnīgi visus Klaipēdas Universitātes absolventus. Pa vienam vai iekļaujoties citā ansamblī, viņi jau pamazām pierādīja, ka ir apdāvināti un čakli. Patiešām labi viņi bija „Vestsaidas stāstā” un Čaka "Spēlē, spēlmani!". Te nu beidzot viņi nāk kā vilnis, ar kopības apziņas daudzkāršotu spēku, aizskalo sārņus un velk līdzi arī pārējos – vecos, pieredzējušos, aprimušos. "Tas jaunais spēks" – kā Rainim. Dzejnieks, gribas ticēt, būtu gandarīts par to, kā pārvērtusies, lai pastāvētu, viņa senā luga.
Edīte Tišheizere,
teātra zinātniece un kritiķe
Viedokļi
Rihards Ļesins: Caur ērkšķiem pie medaļām (0)
14.05.2012
Jau otro pavasari pēc kārtas Liepājas basketbols savus līdzjutējus un sevi ir apdāvinājis ar bronzas medaļām. Skatoties no šā brīža pozīcijām, par pārsteigumu to nosaukt nevar, taču sasniegums ir vērā ņemams. Atceroties vien to, kā "Liepājas lauvas" izskatījās sezonas pirmajā pusē.
Ilona Kila: Kustībā ir dzīvība (0)
14.05.2012
Pilnā sparā Liepājā rit veselības mēnesis, piedāvājot iedzīvotājiem iesaistīties aktīvās un sportiskās aktivitātēs, piedalīties izglītojošos pasākumos par garīgās un fiziskās veselības veicināšanu, kā arī pārbaudīties pie dažādu specialitāšu ārstiem. Zinu, ka par lietderīgu šo mēnesi uzskata daudzi.
Laura Drēziņa: Vislabākā dāvana Mātes dienā (1)
13.05.2012
Kad tu toreiz nebiji mājās, es paņēmu tavas mājas drēbes, piespiedu cieši klāt un ieelpoju smaržu. Tavu smaržu. Tik nomierinošu un veldzējošu. Vēl tagad, pieaugušai esot, kad ir grūti, gribas vēlreiz kļūt mazai, ieritināties tev klēpī un skaidri zināt, ka pie tevis es radīšu mierinājumu un pie tevis, tā ir paradīze, vieta, kur visas ķezas un likstas aizmirstas, un tu – pasargā no itin visa.
Staņislavs Babins: Tas, ka ērmīgs, nenozīmē sliktāks (5)
11.05.2012
Jau otro gadu Liepājā norisinās velokultūras projekts "Boltik Baik", kura laikā top dažādi frīkbaiki jeb ērmriteņi. Tādējādi Liepājā būs radīti jau aptuveni 30 šo braucamrīku. Daļa no tiem redzami pilsētā, arī piedaloties satiksmē. Ja cilvēks ar to prot braukt, problēmām nevajadzētu rasties.
Aivars Hermanis: Darbs un talants – panākumu atslēga (5)
11.05.2012
Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola šogad svin 90 gadu jubileju. To atzīmē skolas audzēkņi, absolventi un pasniedzēji. Atceroties laiku, kas pats tur mācījos, varu teikt tikai to labāko. Arī pēc absolvēšanas par skolu neesmu aizmirsis, esmu tur koncertējis, viesojies pie tagadējās direktores Zitas Karlsones, kas ir mana bijusī klasesbiedrene.
Kaspars Grīnfelds: Lielais pasākumu skaits ir priekšrocība (2)
10.05.2012
Tēma par vairāku pasākumu norisi vienā laikā ir ļoti daudz diskutēta. Diemžēl viena konkrēta recepte šajā jautājumā nav atrodama. Tāpēc lielākā atbildība par pasākumu sakritību ir jāuzņemas pasākuma organizatoram, izvērtējot visus aspektus. Taču kopumā uzskatu, ka pasākumu norise vienā laikā nav problēma.
Gints Ročāns: Kā piesaistīt jaunus skolotājus? (14)
08.05.2012
Izglītības ministra Roberta Ķīļa idejas vērtēju pozitīvi. Tās ieviešot dzīvē, šķiet, ka varētu pamatoti cerēt uz uzlabojumiem izglītības sistēmā. Ierosinājumi varbūt ir nepatīkami, bet vajadzīgi.
Saistītās ziņas
01.05.2012
Teātrī nākamajā sezonā komēdiju iestudēs itāliešu režisors Paolo Emilio Landi25.04.2012
Atceļ komēdiju "Pārāk precēts taksists - 2"25.04.2012
Pirmizrādi piedzīvos "Trīs draugi"25.04.2012
"Trīs draugi" ierodas ar kabrioletu20.04.2012
Teātris talciniekiem sarūpē atlaides05.04.2012
Komēdija krievu valodā "Pārāk precējies taksists 2"04.04.2012
Teātrī pirmizrāde melodrāmai "Sods un noziegums"04.04.2012
"Sodā un noziegumā" risinās greizsirdības problēmu31.03.2012
Ģirts Lukevics atgriežas uz teātra skatuves29.03.2012
Teātrī top izrāde "Trīs draugi"
Rakstīt komentāru