No Eiropas U-20 čempionāta basketbolā atgriezusies viena no turnīra spilgtākajām spēlētājām – liepājniece Sabīne Niedola. Kaut arī šā vasara 17 gadu vecajai basketbolistei ir gana saspringta – jau pavisam drīz viņai atkal būs jāpielaiko izlases formastērps, Sabīne atrada laiku, lai dalītos iespaidos par Itālijā piedzīvoto.

– Droši vien esi apmierināta ar Eiropas čempionātā sasniegto?
– Pirms šā turnīra izlases mērķis bija saglabāt vietu augstākajā divīzijā, taču beigu beigās izcīnījām sesto vietu, kas, manuprāt, ir ļoti labs sasniegums. Dažās spēlēs mums paveicās, bet dažās ne, tā ka rezultāts varēja būt vēl labāks.

– Arī tev pašai tas bija veiksmīgs.
– Darīju to, kas man bija jādara. Manuprāt, sestā vieta ir visas komandas, nevis atsevišķu spēlētāju nopelns. Ja nebūtu labu partneru laukumā, tad arī man nekas nesanāktu.

– Vai jau pirms čempionāta zināja, ka būsi pamatpiecnieka spēlētāja?
– Pirms čempionāta pirmajā pārbaudes spēlē laukumā izgāju uz maiņu, taču pēc tam visu laiku spēlēju pamatpiecniekā. Uzskatu, ka man personīgi nav problēmas iesaistīties spēlē arī no rezervistu soliņa. Zinu, ka citiem tas sagādā grūtības, bet es tās nekad vēl neesmu jutusi.

– Kā raugies uz to, ka ar savu priekš ceturtā numura posteņa nelielo augumu esi bijusi čempionāta labākā cīnītāja zem groziem?
– Varbūt, ka tas man bija pārsteigums, taču nebija jau tā, ka man tur bija jācīnās ar milžiem. Bija augumā raženākas spēlētājas un arī tādas, kas mazākas par mani. Laikam jau pratu atrasties īstajā vietā īstajā laikā.

– Vai tevi nepārsteidza ievērojamais spēles laiks?
– Patiesībā Latvijas jaunatnes izlasēs vēl tik daudz nebiju spēlējusi, jo agrāk U-16 izlasē pie Daigas Jansones laukumā parasti pavadīju ap 20 minūtēm, un tas jau šķita pietiekami. Tagad vairākos mačos laukumā biju vairāk par 30 minūtēm. Man patīk spēlēt, protams, ja jūtu, ka vairs nevaru, palūdzu trenerim maiņu.

– Nemaz tik daudz nepietrūka, lai latvietes spēlētu pusfinālā.
– Divos mačos patiesi zaudējām tikai pašā galotnē, īpaši labas iespējas bija cīņā ar francūzietēm, taču neizdevās pēdējais uzbrukums, tāpat arī pret serbietēm. Bez veiksmes jau sportā nevar, toreiz atšķirībā no spēles ar Turciju tā nebija mūsu sabiedrotā.

– Vai spēka vēl ir palicis arī Eiropas U-18 čempionātam?
– Tagad ir grūti pateikt, to jau jutīs tikai tagad, kad būs jāsāk spēlēt. Pēc atgriešanās Latvijā biju aizbrauksi līdz Valmierai, kur Latvijas U-18 izlase aizvadīja pārbaudes spēli ar Izraēlu. It kā sākumā pat gribējās iet laukumā, bet pēc tam padomāju – nu nē…

– Ko sagaidi no U-18 čempionāta?
– Maķedonijā spēlēsim B divīzijā, tātad noteikti jācenšas Latvijas izlasei atgūt vietu spēcīgākajā sabiedrībā. It kā jau sastāvs ir gana spēcīgs – sešas spēlētājas no U-20 komandas var spēlēt arī šajā čempionātā, taču vēl nav skaidrs, vai visas no viņām treneris vēlēsies redzēt sastāvā.

– Kādas ir tavas domas par to, ka tev vajadzētu spēlēt trešā numura postenī?
– Protams, ka universāls spēlētājs ir vērtīgāks, un es labprāt pamēģinātu. Taču esmu pieradusi būt groza tuvumā, un man patīk kontaktspēle.

– Tagad noteikti par tevi interese ir ļoti liela?
– Daudzi man jautājuši, ko es darīšu tālāk. Ir zvanījuši arī potenciālie aģenti, taču es viņiem saku to pašu, ko pārējiem – nezinu. Pagaidām tik tiešām neko nevaru pateikt, man taču ir palikuši vēl divi gadi vidusskolā, visdrīzāk, turpināšu spēlēt “Liepājas metalurgā”.

– Zinu, ka galvenie tavi atbalstītāji, vismaz LSBL spēlēs, jau nu noteikti ir tuvinieki.
– Uz LSBL mājas spēlēm viņi ir vienmēr un dažkārt arī tad, kad spēlējam viesos. Vecmāmiņa pēc Eiropas čempionāta pat teica, ka es viņu izputināšot – visi laikraksti tagad jāpērkot.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

17 gadu vecā liepājniece Sabīne Niedola 5.augustā Maķedonijā Latvijas izlases sastāvā aizvadīs pirmo Eiropas U-18 čempionāta spēli.