Ceturtdien plkst.12 Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā pie Dievmātes altāra sākās tradicionālā Svētceļnieku Svētā Mise, kuras laikā svētceļnieku grupas varēja īsi pastāstīt par savu ceļu uz Aglonu.

Dievkalpojuma sākumā Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis uzsvēra, ka svētceļnieku stāstījums ir gan liecība, gan arī pateicība par ceļā piedzīvoto.

Šajā dievkalpojumā liecībās dalījās 18 svētceļnieku grupas, kā arī viens svētceļnieks, kurš jau otro gadu ceļu līdz Aglonai veicis vienatnē.

Šogad visilgāk un vistālāko ceļu veica Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupa, kas izgāja no Rīgas 1.augustā. Tā bija vienīgā grupa, kas ceļu sāka Rīgā, jo citas galvaspilsētas draudzes ceļu kājām sāka kādā no Latgales draudzēm.

Lielākā šogad bijusi Salaspils un Ogres apvienotā svētceļnieku grupa. Tajā bija 110 svētceļnieki. Svētceļojumā devās arī Nacionālo bruņoto spēku komanda, kurā bija 89 karavīri. Viņi ceļu sāka Visagala kapos, kur ir apbedīts Oskars Kalpaks.

Visvecākā svētceļniece šogad uz Aglonu atnākusi no Gulbenes. Viņai ir 87 gadi.

Savukārt apvienības “Laulāto tikšanās” grupā, kurā lielāka daļa gājēju bija bērni, jaunākais svētceļnieks bija divus mēnešus vecs.

Līdz šim svētceļnieku centrā reģistrējušās 22 grupas, vēl divas tiek gaidītas. Kopumā Aglonā ieradušies vairāk nekā 1000 svētceļnieki.

Tas ir nedaudz vairāk nekā pērn, arī grupu šogad esot vairāk. Viena no grupām ceļu uz Aglonu mēroja ar nūjām.