Kalle un Kristīne neredz iespēju turpināt kultūras centra "K@2" darbību (68)

Karostas kultūras centrs – strupceļā

Beigu priekšvakars. Kur vēl pērn rosījās daudzu valstu mākslinieki un "Gaismas/Sēņu māju" rotāja apbrīnojama krāsainu staru izrāde, jau atkal sāk svilpot vējš. Visas biedrības "Karostas kultūras un informācijas centrs "K@2"" ēkas ir slēgtas, un centrs vairs tikpat kā nedarbojas. Šodien Administratīvajā rajona tiesā paredzēts izskatīt biedrības prasību pret Liepājas domi. Taču biedrības vadītājs Kalle jeb pilnā vārdā Karls Bjoršmarks prognozē, ka tiesa beigsies ar "K@2" krahu, kurā pašvaldība iedzinusi starptautisku un valstisku atzinību ieguvušo kultūras centru. Vai tā patiešām ir?

Strīds par mājas privatizāciju

Liepājas dome iznomājusi 2000.gadā dibinātajai organizācijai "K@2" faktiski vienu Karostas vēsturiskā centra kvartālu: mājas Katedrāles ielā 2, Atmodas bulvārī 6a, Cēsu rotas ielā 2 (Gaismas jeb Sēņu māja). Māju Atmodas bulvārī 6a – par vienu latu gadā, pārējās ēkas – par santīmiem kvadrātmetrā, ar nosacījumu, ka nomas maksa tiek novirzīta ēku remontam. Ilgākais nomas termiņš – 25 gadi. Ēkas bija ļoti sliktā stāvoklī. Sēņu māja skaitījās četru dzīvokļu māja, lai gan tai nebija ne jumta, ne stāvu pārseguma, ne logu. Ēka Atmodas bulvārī 6a bija izlaupīta un izdemolēta. Vienīgi māja Katedrāles ielā 2 bija labākā stāvoklī un, to pārņemot, vēl daļēji bija apdzīvota. Tieši par šo māju ir strīds.

Karls Bjoršmarks uzskata, un viņam, domājams, piekritīs daudzi uzņēmēji un namīpašnieki: lai māju varētu pilnībā renovēt un rast līdzekļus kapitālajam remontam, ir nepieciešama pilna rīcības brīvība, piemēram, iespēja māju ieķīlāt, lai varētu ņemt kredītu. Brīvību dotu īpašuma tiesības. Ja māja piederētu biedrībai "K@2", tā to varētu arī iznomāt un gūt peļņu – ne tikai, lai uzturētu ēku, bet arī, lai rastu naudu mākslas projektiem. Pēc Kalles ieceres, ēka Katedrāles ielā 2 būtu piemērota hosteļa vai viesnīcas un kafejnīcas ierīkošanai – tas arī ir nepieciešams, lai šeit varētu dzīvot mākslinieki un studenti, savukārt pārējās ēkas bija iecerēts attīstīt par mākslas darbības centru.

Katedrāles ielas 2.mājā jau līdz šim ir veikti lieli darbi: nomainīta apkures sistēma, daļēji – ūdensvada un kanalizācijas sistēma, elektroinstalācija, jumts, atjaunoti vai no jauna ielikti 60 logi, visā mājā veikts kosmētiskais remonts un labiekārtots pagalms. Pavisam biedrība "K@2" ēku sakārtošanā un atjaunošanā ieguldījusi 287 tūkstošus latu, no tā lielāko daļu – Katedrāles ielā 2, stāsta Kalle. Iespējams, ka tā – vairāk vai mazāk – varētu būt summa, par kādu māju varētu nopirkt biedrība "K@2".

Taču pašvaldība nav atzinusi biedrības "K@2" ieguldījumus un nav teikusi jāvārdu mājas privatizācijai. Īstenībā pašvaldība nav arī teikusi skaidru nē. Vismaz tāda domes lēmuma nav. Toties pašvaldība ir situsi uz pleca Kallem un viņa vietniecei Kristīnei Briedei – malači, ko jūs darāt! Pašvaldība ir vedusi neskaitāmas viesu delegācijas, rādījusi un lepojusies ar biedrības "K@2" darbu.

Kalle stāsta: jau 2005.gada rudenī biedrība iesniedza domes priekšsēdētājam adresētu priekšlikumu ar trim rīcības variantiem: pirmais – ka pašvaldība atzīst ieguldījumus, otrais – ja pašvaldība neatzīst ieguldījumus, tad lai pārslēdz nomas līgumus uz 99 gadiem, trešais – ja pirmos variantus pašvaldība nevēlas, tad vienīgais ceļš – biedrība "K@2" iet uz tiesu. Uz šo vēstuli atbilde nav saņemta, saka Kalle. Viņa viedoklis ir – pašvaldība nevēlas pēc būtības Karostu veidot kā kultūras vidi par labu Liepājas iedzīvotājiem, bet gan Karostā valda Liepājas Speciālā ekonomiskā zona un "triju cilvēku kliķes" intereses. Pēc tā, kāda dzīvē izskatās Karosta, kā ir gājušas bojā, nevis tikušas atjaunotas un apsaimniekotas Karostas vēsturiskās ēkas, jāspriež, ka tam, ko saka Kalle, ir pamats.

Kas nepatīk domei

Domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja vietnieka Māra Egmaņa atbilde ir ļoti īsa, bet ietilpīga: "Visi darbi ir jāveic pēc Latvijas likumiem un būvnormatīviem. Lai pašvaldība varētu atzīt veiktos ieguldījumus, darbiem jābūt saskaņotiem ar ēkas īpašnieku un būvvaldi. Bez tam vienu reizi gadā "K@2" jāiesniedz atskaites par veiktajiem darbiem – tas ir gan darīts, bet nepilnīgi. Pašvaldība biedrības darbībai neliek nekādus šķēršļus un to neierobežo un neapgrūtina."

Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde savukārt atbildēja: "Es negribētu pielaist uguni lietai pirms tiesas sēdes. Man ir ļoti daudz ko teikt, bet no pašvaldības puses nebūtu pareizi komentēt lietu pirms tiesas. Sagaidīsim tiesas lēmumu. Es tikai gribu vēlreiz pateikt, ka biedrības "K@2" loma pilsētas kultūras procesos ir īpaša. Es ļoti augsti vērtēju to, ko dara "K@2"."  Pirms dažām dienām citā intervijā S.Golde, starp citu, izteicās: "Kalle ļoti labi zina, kas viņam ir jāizdara un ko viņš pats nav izdarījis."

Ko nav izdarījis

"Tiesā dome pierādīs, ka biedrība "K@2" vairs neeksistē, un dome būs panākusi savu," saka Kalle. Kāpēc lai pašvaldība pierādītu kaut ko tādu, ja "K@2" vēl joprojām ir pašvaldības partneris ne vien ēku uzturēšanā, bet arī kultūras projektos.

29.maijā vajadzēja notikt biedrības kopsapulcei, taču būtībā tā nav varējusi notikt, jo vieni dibinātāji neieradās, bet citi pateikuši, ka viņi sevi vairs par biedriem neuzskata. Biedrībai ir 17 dibinātāju, pieci – valdē.

"Man tik tiešām ir grūti pateikt, kas notiek, jo es neesmu Kalli un Kristīni redzējis gadus divus, un pēdējā reizē es nekādi nevarēju tikt, lai gan es laikam skaitos valdē vai padomē,"  saka Juris Āboliņš. "Man nav nekādas nostājas, jo  nav nekādas informācijas par to, kas notiek. Tas, ko Kristīne un Kalle ir izdarījuši Liepājas un Karostas labā – tas ir ļoti atzīstami un pozitīvi. Es nezinu, ko teikt. Mēs uzticējāmies viņiem, pat nekontrolējām, ko viņi dara. Būtu slikti, ja biedrības "K@2" vairs nebūtu."

"Es neesmu ne no kā atteikusies, bet dažas biedrības juridiskās lietas nav noskaidrotas. Biedrības iekšienē līdz galam viss nav izrunāts," saka valdes locekle Gaida Korņilko. Viņa no sapulces aizgājusi, jo "vienalga neko nevarēja norunāt". Diemžēl biedrībā nav ievērotas visas tās formālās, bet demokrātiskai organizācijai vajadzīgās lietas, kas ir nepieciešamas, lai biedrība varētu pastāvēt, un tas tagad atspēlējas, ar nožēlu secina Aiga Jaunskalže.

"Es no biedrības "K@2" biju izstājusies pirms apmēram diviem gadiem, jo būtībā es tur neko nedarīju – Kallem un Kristīnei gāja ļoti labi arī bez mums, iespējams, ka mēs arī mākslas attīstībai neko nevarējām dot," saka Aija Saldovere. "Neviens nevar noliegti viņu devumu – tās mājas būtu sagruvušas, un viņi daudz strādājuši ar bērniem un jauniešiem. Bet būtībā Kalle un Kristīne vairs nav kā komanda."

"Ir vairākas lietas, kurās es Kallem nepiekrītu," saka Kristīne. "Sabiedriskā organizācijā darbs nav par maksu. Dibinot organizāciju, mēs uzaicinājām cilvēkus, par kuriem domājām, ka viņus pēc viņu amatiem tas varētu interesēt, lai gan īsti mēs viņus nepazinām. Bet tāda dzinuļa viņiem nebija, un to arī neviens nepārmet. Sākumā mēs dibinātājiem atskaitījāmies, bet mums to apnika darīt. Sapulcēm tomēr bija jābūt. Tagad vadībai var pārmest, ka mēs neievērojām statūtus, un tas arī būs domes arguments tiesā. Es saprotu, ka ir zināmas likumā noteiktas procedūras, kas ir jāievēro. Pēdējos gados mums nav bijis demokrātiska procesa. Neviens nav piedalījies lemšanā par iešanu uz tiesu." Viņa arī apliecina S.Goldes teikto: ir vairākas lietas, ko Kalle pats uzņēmies un nav izdarījis, taču Kristīne par to tuvāk nevēlas runāt.

Labot nav iespējams

"Es uzskatu, ka neko vairs nav iespējams labot. Nav iespējams ar pārcilvēciskiem spēkiem sisties durvīs, kā mēs to esam darījuši gadu gadiem. Tālāk nekas nenotiks, jo es to nedarīšu. Kalle bez manis viens to nespēj izdarīt," saka Kristīne. Viņa vada, iespējams, pēdējo vai vienu no pēdējiem biedrības "K@2" projektiem "Mūsu stāsti – medijs un atvērta telpa", un pašlaik nobeiguma stadijā ir Kristīnes grāmata "Karostas stāsti". Kristīne netic, ka vēl kāds bez viņiem būtu ar mieru darbu turpināt tā, kā astoņus gadus to darījuši viņi – faktiski bez naudas, piesaistot to tikai no viena projekta uz nākamo, dzīvojot tikai Karostai un mākslai.

"Neviens bez naudas negribēs strādāt. Bez finansējuma. Latvijā jau būtībā nedarbojas tas, par ko visi runā un ko it kā vēlas – publiskā un privātā partnerība. Ideāli būtu, ja pilsēta un valsts biedrības darbu novērtē par labu un vajadzīgu, ja pilsēta un valsts tad to līdzfinansētu – bet nevis no viena projekta uz otru, bet, piemēram, dotu finansējumu trim gadiem, ik pēc laikposma izvērtējot darba rezultātus. Lai organizācija varētu atļauties ko darīt," saka Kristīne.

Liepāja kļūs nabadzīgāka  

"K@2" vēlējās gan sakārtot ēkas, gan attīstīt tajās inovatīvu kultūras centru ar tāda veida darbību, kāda Liepājā līdz šim nebija bijusi un kāda arī Latvijā vēl ir retums – centrs tika veidots kā mākslinieku rezidence un naktsmītnes, kā mākslas darbu radīšanas un mākslas izglītības apguves vieta, vienlaikus arī – kā mākslas baudīšanas vieta, spēcīgi orientējoties uz Latvijā jaunu, maz pazīstamu mākslas veidu, kā jauno mediju māksla, bet neaprobežojoties ar to vien. Tas arī tika īstenots, astoņu gadu laikā piesaistot gan simtiem mākslinieku no visdažādākajām valstīm un kontinentiem, gan mākslu studentus no visas pasaules, gan iesaistot mākslas darbībās – darbnīcās – vietējos bērnus un jauniešus, nebaidoties ne no viena cilvēka, lai kāds nabadzīgs vai bagāts būtu, lai kāds viņš arī izskatītos, lai kādā valodā viņš runātu. Gan ļoti daudz reižu biedrība "K@2" arī cieta no šīs atvērtības, jo tika prasti apzagta, bet Kalles un Kristīnes attieksme nemainījās, viņi ļāva mākslas darbnīcās, kultūras un informācijas centrā ienākt un iesaistīties ikvienam – un tā ir pilnīgi citāda, integrējoša attieksme dziļākajā būtībā.

Biedrība "K@2" uz Liepāju un, galvenais, uz Karostu, kurā nekā tāda nebija bijis, atveda gan kino, gan cirku, gan fotomākslu, gan tēlniecību un glezniecību. Taču to visu varēja darīt, tikai sakārtojot vidi. Kalle Bjoršmarks to darīja absolūti netradicionāli – faktiski vides sakārtošanu padarot par mākslas procesu, ieguldot tajā privātu naudu. "Gaismas/Sēņu mājai" ielika stikla bloku logus, lai ēkas iekšpusi pasargātu no vandaļiem, vienlaikus māja kļuva par placdarmu fascinējošām gaismas izrādēm.

"Bez biedrības "K@2" līdzdalības Latvijas kultūras ainava zaudēs daudz enerģijas un kaut ko no tās starptautiskā prestiža. Bez "K@2" Liepāja kļūs nabadzīgāka," vēstulē Liepājas domes priekšsēdētājam raksta Berlīnes Mākslas universitātes profesors Džons Hopkinss.

"Jums vajadzētu dedzīgi aizstāvēt un nākt pretim "K@2" iniciatīvām ilgtermiņā... Mans iespaids par Liepāju kā par progresīvu kultūras pilsētu ir daļēji balstīts "K@2" darbībā, bet tā apšaubīšana sagrauj manu iespaidu par Liepāju kā par Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidāti," pilsētas galvam raksta Milošs Vojtehovskis no Prāgas Izpildītājmākslas akadēmijas.

"Es vienmēr esmu priecājies sadarboties ar "K@2", un mums tas ir bijis unikāls un iedvesmojošs piemērs Eiropas kultūras sadarbībai," raksta Francijas kultūras nevalsts organizācijas "Ellipse" projektu menedžeris Evens Šardronnē. Šādas elektroniskas atbalsta vēstules šajās dienās nosūtītas uz domi no dažādām pasaules pilsētām.

Nora Driķe,
"Kurzemes Vārds"

Piemērs biedrības darbībai: "Sēņu/Gaismas māja" tāda, kādu to pārņēma "K@2". Lai tajā neiekļūtu vandaļi un no sienām nepaliktu pāri tikai drupu kaudze, logu caurumus aizdarīja ar stikla blokiem. Pēc tam māja kļuva par vietu mākslas eksperimentiem.

Grausts pārvēršas mākslas darbā. 2007.gada jūnijs, festivāls "LabiChampi". Francijas radošās grupas "EXZYST" gaismu izrāde.